Ubuntu Linux “tēvs” Marks Šatlvorts prezentējis principiāli jaunu rīkjoslas mehānismu ar nosaukumu ‘Head-Up Display’ (HUD), kas lauž gadu desmitiem pastāvējušās tradīcijas.
Ubuntu Linux “tēvs” Marks Šatlvorts prezentējis principiāli jaunu rīkjoslas mehānismu ar nosaukumu ‘Head-Up Display’ (HUD), kas lauž gadu desmitiem pastāvējušās tradīcijas.
Linux Mint izstrādātāji publiskojuši jaunāko Cinnamon versiju. Cinnamon ir mēģinājums ir dot iespēju daudziem Gnome 2 cienītājiem strādāt ar Gnome 3 sev ierastā elementu izkārtojumā.
Projekta vietnē pieejamas pakotnes dažādām distribūcijām: Ubuntu, Fedora, openSUSE utt.
Tīmeklī pieejami videomateriāli no atvērtā koda projektiem veltītā pasākuma, kas janvārī noritēja Austrālijā.

Protesti pret SOPA likumprojektu ir devuši rezultātu - 19 senatori publiski pauduši savu negatīvo attieksmi pret SOPA un PIPA, pie tam – 7 no viņiem kādreiz bija likumprojektu atbalstītāju nometnē. Rezultāts – Kongresā tagad ir 87 likumprojekta pretinieki un tikai 27 atbalstītāji.
Atgādināsim, ka zināmākie projekti, kas protestējot uz laiku bija pārtraukuši darbību, bija Wikipedia angļu versija, Reddit, Mozilla, WordPress, Wired.com, Cheezburger Network,Identi.ca, XDA-developers un openSUSE.
Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija, tautā vairāk pazīstama kā NASA, atvērusi savu vietni, kurā atrodami atvērtā koda projekti, kas tapuši NASA paspārnē.
Intervijā vācu izdevumam Zeit Linus Torvalds izteicis bažas saistībā ar Linux kodola straujo sarežģīšanos. Tāda situācija, kad kādā OS apakšistēmā kaut ko ir spējīgi saprast tikai daži cilvēki, pēc Linusa domām ir nepieņemama. “Dažreiz, lai vispār saprastu, kāpēc ir kaut kāda kļūda, mēs zaudējam vairākas dienas, lai vienkārši atrastu vajadzīgo speciālistu”.
Lai raksturotu sistēmas sarežgītības pieaugumu, Linus min sekojošus faktus. Pirmā Linux kodola versija sastāvēja no apmēram 10 000 koda rindām, patreiz kodola koda apjoms pārsniedz 15 miljonus rindu. Bez tam, Linus patreiz nemaz nepazīst tos daudzos tūkstošus izstrādātāju, kas strādā pie koda izstrādes, jo personiski sazinas tikai ar kādiem 50 vadošajiem izstrādātājiem. Pie tam, viņš uzticas gandrīz viņirm visiem. Šāda situācija izveidojusies stihiski un Linus to sauc par “sadarbību, kas balstīta uz uzticību” (Linus uzticas galvenajiem izstrādātājiem, tie, savukārt, uzticas citiem utt.)
Intervijā minēts arī tas, ka Linus izmanto Fedora 14 distribūciju, taču neizslēdz iespēju, ka pāries uz openSUSE vai Debian. Agrāk vairāku gadu garumā viņš jau ir izmantojis SUSE. Debian ir interesants tāpēc, ka Linus nekad ar to nav tā īsti darbojies. Kā iespējamo distribūcijas nomaiņas iemeslu Linus min Fedora 15, kuru viņš raksturo kā “pilnīgu pārpratumu” (dēļ pārejas uz GNOME 3, kas Linusam nepatīk).
Kompānija RedHat izlaidusi virtualizācijas platformas 3. versiju
Resurss OMG! Ubuntu informē, ka publiskai pieejai atvērts Ubuntu grafiskās čaulas Unity repozitorijs. Tiem, kas vēlas ievērtēt Unity 5, kas būs gaidāmā laidiena 12.04 sastāvā, jāpievieno jauns repozitorijs:
sudo add-apt-repository ppa:unity-team/staging sudo apt-get update && sudo apt-get dist-upgrade
TIOBE Software pētījuma rezultāti vēsta, ka, aizvadītajā gadā, par programmēšanas valodu Java joprojām ir ļoti liela interese. Neskatoties uz nelielu samazinājumu (-0.29%) Java ir saglabājusi savas līderpozīcijas.
| 2011.gads. | 2010. gads | valoda | izmaiņas |
| 1 | 1 | Java | -0.29% |
| 2 | 2 | C | +1.15% |
| 3 ↑↑↑ | 6 | C# | +2.55% |
| 4 ↓ | 3 | C++ | -0.72% |
| 5 ↑↑↑ | 8 | Objective-C | +3.91% |
| 6 ↓↓ | 4 | PHP | -2.13% |
| 7 | 7 | (Visual) Basic | -1.34% |
| 8 ↓↓↓ | 5 | Python | -3.05% |
| 9 | 9 | Perl | -0.08% |
| 10 ↑ | 11 | JavaScript | +0.73% |
| 11 ↑ | 12 | Delphi | +0.29% |
| 12 ↓↓ | 10 | Ruby | -0.34% |
| 13 | 13 | Lisp | 0% |
| 14 | 14 | Pascal | -0.12% |
| 15 ↑↑ | 17 | Transact-SQL | +0.01% |

Pētījums neanalizē kurā programmēšanas valodā ir sarakstīts visvairāk koda rindu. Apkopoti ir meklētie atslēgvārdi no tādām populārām interneta vietnēm , kā Google, Google Blogs, Yahoo!, Wikipedia, MSN, YouTube, Bing, Amazon un Baidu.
ICANN pāriet uz jaunu augstākā līmeņa domēna vārdu piešķiršanas modeli – gTLD.
Līdz šim DNS augstākā līmeņa zonas bija ierobežotas pēc biznesa (.com, .biz, .org) vai valstiskās piederības (.lv, .lt, .ee), bet pārejot uz gTLD šis ierobežojums tiek atcelts. Tas nozīmē, ka aiz “.” varēs atrasties praktiski jebkāds vārds.
Jaunu zonu izplatīšanos ierobežos viens apstāklis, jo, lai izveidotu savu augstākā līmeņa zonu, nāksies investēt vismaz $185,000.