Linux ir guvis zināmus panākumus serveru sistēmu sektorā, taču vai tas dod arī zināmas priekšrocības, ja to izmanto kā galddatoru operētājsistēmu? Ar savām šaubām šai sakarā otrdienas konferencē padalījās Red Hat direktors Jim Whitehurst.
“Pirmkārt, es nespēju iedomāties, kā ar to var nopelnīt naudu” – iesāka Whitehurst. “Ļoti nedaudz cilvēku izmanto galddatorus, lai strādātu ar kritiski svarīgām aplikācijām”, līdz ar to nebūs liels skaits cilvēku, kas par tādu operētājsistēmu būtu gatavi maksāt. Red Hat ir risinājumi galddatoriem, tačeu pēc direktora vārdiem, tie tiek pārdoti tikai lieliem “serveru” abonentiem, kas tiecas pēc vienveidīgas programmatūras izmantošanas. Taču, ja skatāmies uz piecu gadu perspektīvu šajā nozarē, tad, rēķinoties ar virtuālo tehnoloģiju attīstību, tā neliekas īpaši cerīga.
Kā pamatšķērslis galddatoru tirgus iekarošanai tiek minēta ne īpaši korēktā savietojamības iespēja ar citām sistēmām. Piemēram, Microsoft atsakās sertificēt pasta klientu Evolution darbam ar Exchange serveriem, jo daži tā iestatījumi esot atkarīgi no darbvirsmas iestatījumiem. Otra problēma ir migrēšanas grūtības no pierastā Windows uz nepierasto Linux.
Noslēgumā tika skarti daži jautājumi saistībā ar ekonomiskās situācijas ietekmi uz atvērtās programmatūras tirgu. Kopumā krīze ir devusi jaunu impulsu atvērto tehnoloģiju attīstībai un cilvēki sāk izmēģināt jaunas koncepcijas un tehnoloģijas. Kompānijas, kas līdz šim pat nav domājušas pievērsties atvērtai programmatūrai, tagad aktīvi pētot iespējas pāriet uz Red Hat, teica Jim Whitehurst. Daudz jaunu projektu tiek izstrādāti tieši Linux videi.
Man šķiet, ka šis informācijas gabals ir bišķiņ šķībi nointerpretēts no infoworld puses (un tad jau tālāk pa vadu), jo konferencē tika apskatītas atvērtā koda monetarizācijas spējas, nevis ideju no tās praktiskās, proti, lietošanas puses.
Redhat gāž milzīgākās summas atvērtā koda galdvirsmu aplikācijās – sākot jau ar to pašu sugar interfeisu, un jauno packagekit, un visu to baru, kuru viņi algo, lai lietas bīdītos uz priekšu.