Oracle galvai Larry Ellison esot iepatikusies JavaFX saskarne, un viņš izlēmis, ka OpenOffice pēc iespējas ātrāk jāpārtaisot tā, lai aplikācijas būtu realizētas uz JavaFX. ["We encourage the OpenOffice group to quickly build their version of a spread sheet or a word app using JavaFX,"]
Šim solim esot arī jāatvieglo darbs Oracle programmētājiem, vairums no kuriem strādā uz Java, kad tie vēlētos izmantot OpenOffice citos projektos.
Acīmredzami, ka šis lēmums radīs citu projekta dalībnieku – IBM, Novell, Red Hat un Google pretreakciju. Neviena no šīm kompānijām nav izrādījus ieinteresētību darboties ar Oracle piederošo slēgtā koda tehnoloģiju JavaFX, kuru Sun savulaik atteicās piedāvāt Java Community Process (JCP).
Neskatoties uz priekšrocībām, kuras Oracle var gūt OO pārrakstīšanas dēļ, šāda rīcība var atgrūst daudzus izstrādātājus, kas nevēlas strādāt ar slēgtām tehnoloģijām un var tikt traucēts atvērta projekta attīstības process.
linux.org.ru








Balmers arī varētu ieteikt OOo pārrakstīt uz .NET, lai atvieglotu savējiem koderiem dzīvi… murgs. Laikam jāsāk apzināt OOo forki…
Vēl viens iemesls lai KOffice OO.o izgrieztu pogas…
Grr, sanitarizatori. Veči – moš ja jau tagi netiek interpretēti, vismaz atstājiet tos tekstā. >< anyone?
Lai nav tā ka uzrakstu < kādu lielu tekstu leņķiekavās > un tas vienkārši pazūd.
Mieru tikai mieru
viss tiks salabots.
Murgs… nopirka sun un tagad te sāks labu projektu bojāt…
Kas lielajam bosam tik neienāk prātā. Ja Adobe būtu nopircis SUN, drošvien liktu pārtaisīt Flašā OpenOffice.
Oracle vadītājs parasti izceļās ar ļoti interesantiem viedokļiem par visu, sākot ar Billu Geitsu
Man šķiet ka viņš neaptver koda bāzi, kas ir OO.o un ka neviens nebūs gatavs sekot viņa pēdās.
Vispār situācija nepatīkama – es cienu OO.o, bet savā ziņā ar šī brīža kodu tam nav attīstības perspektīvu. Var jau būt ka lietotājiem uz doto brīdi negribās neko citu, bet tomēr…
KOffice ir viena alternatīva, bet vairāk vai mazāk tieši KDE videi. Vai var būt kaut kas universālāks? Abiword? Nav īsti tas, kaut pēdējos divus gadus attīstība ir bijusi ļoti strauja.
PK: bet ja tā godīgi, ko lietotājam vēl vajag no programmas, kas darbojas un dara to, ko vajag? Līdzībās ar msoffice – office 2K darbojās, office xp kaut kas tika uzlabots (mea culpa, neesmu pameklējis, kas tieši), tad office 2k3, tagad 2k7… no MS puses es to saprotu – katra jauna versija maksā naudiņas, kuras ar veiksmīgiem mārketinga paņēmieniem var dabūt ārā no “pusakliem” ļaužiem. Bet ko tādu “uhh!” varētu piedāvāt nākošā OOo versija? UI izmaiņa, kā jau mso2k7 gadījumā redzams, ne vienmēr ir tas pareizākais. Esošo kļūdu labošana, tā ir cita lieta, bet jaunas funkcijas izdomāt – vai vienā brīdī fantāzija nebeigsies?
PK: bet ja tā godīgi, ko lietotājam vēl vajag no programmas, kas darbojas un dara to, ko vajag? Līdzībās ar msoffice – office 2K darbojās, office xp kaut kas tika uzlabots (mea culpa, neesmu pameklējis, kas tieši), tad office 2k3, tagad 2k7… no MS puses es to saprotu – katra jauna versija maksā naudiņas, kuras ar veiksmīgiem mārketinga paņēmieniem var dabūt ārā no “pusakliem” ļaužiem. Bet ko tādu “uhh!” varētu piedāvāt nākošā OOo versija? UI izmaiņa, kā jau mso2k7 gadījumā redzams, ne vienmēr ir tas pareizākais. Esošo kļūdu labošana, tā ir cita lieta, bet jaunas funkcijas izdomāt – vai vienā brīdī fantāzija nebeigsies?
Baidos, ka šis stāsts vairāk ir nevis par to, ko un kā var piedāvāt OO izstrādātāji, bet gan tas, ka atvērtu produktu vēlas pārbāzēt uz slēgtas tehnoloģijas, kas IMHO nozīmē OO kā atvērta produkta norietu. Bet kas zin – varbūt, ka šādi atsevišķu tipu izteikumi kalpos kā sava veida grūdiens turpmākai OO attīstībai