Slackware esmu mēģinājis, bet ne īpaši tas viss simpatizēja, arī visur kur vien skaties no debian atšķiras vien ar kruto apt-get, mazāk čakara, liela lietotāju bāze ir debianam un lielākā dala krutāko distributīvu tiek veidotas tieši uz Debian nevis Slackware.
Pretenciozs sauklis Linux From Scratch arī sola, ka, veiksmīgi izejot cauri visai instalācijai, cilvēks iemācīsies, kas ir Linux. Arī ArchLinux velk uz to pusi. Gentoo laikam arī..
Es ar slackware sāku lietot linux. Pilnīgi piekrītu tam, ka slaka ir labākā izvēle, ja ir vēlme apgūt linux. Tagad lietoju archlinux – tā pati slaka tikai bez tās trūkumiem (galvenais slakas mīnuss – laba paku menedžera trūkums).
Manuprāt, Slackware ir ļoti noderīgi tieši mācīties, nevis to lietot kā galddatora/klēpjdatora operētājsistēmu ikdienā – kaut vai tas Ubuntu to dara daudz labāk un lietotājam draudzīgāk.
Taču, ja nopietni grib pieiet Linux apguvei, tad Slackware, manuprāt, ir pats labākais distributīvs, ar ko sākt. Nu, vai arī servera operētājsistēma.
Pats savulaik sāku iepazīties ar Linux, izmantojot Slackware 3.5 diskus, kas bija kā pielikums vienai grāmatai krievu valodā. Grūtību bija miljons, beigās dabūju citus diskus ar Red Hat 6.x (ja pareizi atceros versiju), ko arī varēju lietot, taču pieredze, ko ieguvu, apgūstot Slackware, ir nepārvērtējama.
-> kart0ns
No Tava komenta redzams, ka neesi pietiekoši padarbojies ar slackware Droši vien uzliki, neatradi kaut ko pierastu un tikpat fiksi novāci, citādi būtu iepazinies ar tādu rīku kā slapt-get. Savā ziņā es Tev varētu piekrist, lai gan – ir savi plusi abām distribūcijām, taču viens ir skaidrs – ja Slackware ir izturējis laika pārbaudi (ir vecākais no Linux distribūcijām, tā šķiet) un nav nomiris, tas vien jau daudz ko liecina Par sīkumiem nestrīdēšos: atšķirību no citām distribūcijām ir gana daudz un to piemērotību (vai nepiemērotību) var spriest, tikai pastrādājot ilgstoši, nevis uzinstalējot uz īsu brīdi.
Manuprāt, Slackware ir ļoti noderīgi tieši mācīties, nevis to lietot kā galddatora/klēpjdatora operētājsistēmu ikdienā – kaut vai tas Ubuntu to dara daudz labāk un lietotājam draudzīgāk.
kāpēc gan Slackware nevarētu lietot kā galddatora sistēmu? protams, Slackware sevi nekad nav pozicionējis kā plaša patēriņa preci kā tas ir ar Ubuntu, taču, vai tas nozīmē, ka slackware sastāvā būtu iekļauts cits KDE 3.5.10 nekā Ubuntu 8.04 LTS (slackware-current satsāvā ir pēdējais KDE4, ko es pagaidām nelietoju)? Atļaušos apšaubīt
@swami
centīšos ielūkoties vairāk slackware distributīvā, bet ja nepatīk tad būs ari grūtāk to izdarīt. Ar gentoo ir patīkamāk strādāt. Katram savs un citam savu ticību uzspiest nevar :p
@swami
Katram savs un citam savu ticību uzspiest nevar :p
Vai tad es uzspiežu savu ticību un uzskatus? Vienkārši norādu uz nepilnībām komentāros. Es taču nesaku, ka SLACKWARE IR LABĀKAIS, kas var būt? Slackware trūkums, iespējams, ir tādu kopienu trūkums kā tas ir Debian vai Ubuntu, taču daļai cilvēku ir pieņemams arī šāds modelis. Par Gentoo nestrīdos, jo nav sanācis laika pieķerties un papētīt tuvāk, bet labprāt to izdarītu Varbūt Tu varētu kādu rakstu par Gentoo uztaisīt?
Kad vēlējos Slackware uzlikt uz diviem datoriem startējās ar kernel panic. Vai nu rokas par līku bija, vai nu tomēr nebija kaut kāds atbalsts maniem dzelžiem.
Es sāku ar Linux iepazīties no Ubuntu puses. Vienīgi grāmatu ņēmu rokās mazliet pavisam no citas operas
@swami
Manuprāt, atbilde ir divi vārdi: package management. Nu, atvieglo tas dzīvi nenormāli.
Komponentu, instalētu galddatorā, lielākoties ir daudz vairāk nekā serverī – par piemēru var ņemt kaut vai to pašu GNOME. Līdz ar to arī ir potenciāli vairāk problēmu, visu šo gūzmu uzturot. Slackware to tavā vietā neviens nedara.
Serverī, protams, ir citādāk – es tur gribu pilnīgu kontroli pār to, ko es instalēju. Galddatorā savukārt es vnk. gribu viegli uzturamu sistēmu, ko es ātri varu modificēt (lasi: uzinstalēt vai noņemt kādu programmu).
Es, strādājot ar Slackware, esmu ļoti daudz iemācījies – gan par Linux kodolu, gan par GNU autoconf/automake, gan X Window System un visuko citu. Bet es neko jaunu neieimācos, 19. reizi rakstot ./configure && make && make install. Es vajadzīgo programmu varu uzlikt daudz ātrāk, izmantojot apt-get.
Es, strādājot ar Slackware, esmu ļoti daudz iemācījies – gan par Linux kodolu, gan par GNU autoconf/automake, gan X Window System un visuko citu. Bet es neko jaunu neieimācos, 19. reizi rakstot ./configure && make && make install. Es vajadzīgo programmu varu uzlikt daudz ātrāk, izmantojot apt-get.
bet kas Tev liedz izmantot slapt-get komplektā ar saskarni gslapt un no slacky.eu likt visu, ko iegribās? protams, slapt-get nav tik advancēts kā apt-get, bet vienkārša lietotāja prasībām pilnīgi atbilst, IMHO.
Kad vēlējos Slackware uzlikt uz diviem datoriem startējās ar kernel panic. Vai nu rokas par līku bija, vai nu tomēr nebija kaut kāds atbalsts maniem dzelžiem.
Es sāku ar Linux iepazīties no Ubuntu puses. Vienīgi grāmatu ņēmu rokās mazliet pavisam no citas operas
Grūti pateikt, nezinot detaļas. Man, piemēram, pēdējais Ubuntu LiveCD režīmā neatrada vecu NVIDIA videokarti? Ko tad lai es saku?
Loading ...
Neesi slinks – padalies!
Vai vēlies, lai vietnē būtu atrodama vairāk Tevi interesējoša informācija? Ir vairākas iespējas palīdzēt:
Pievienojies rakstu veidotājiem
Komentē rakstu, bet dari to lietderīgi... Mēs tāpat zinām, ka esi perfekts :)
Pastāvīgie vietnes apmeklētāji noteikti būs pamanījuši informāciju
par DouDouLinux
distributīvu bērniem! Domā par nākotni šodien un palīdzi audzināt
intelektuālu un konkurēt spējīgu jaunatni. Izglītojies un pieņem
jaunu izaicinājumu, jo ir daudz terminu, kuriem grūti atrast saprātīgu
skaidrojumu... Atbalsti projektu ar tulkojumu
latviešu valodā. Jau šobrīd paldies:
Slackware esmu mēģinājis, bet ne īpaši tas viss simpatizēja, arī visur kur vien skaties no debian atšķiras vien ar kruto apt-get, mazāk čakara, liela lietotāju bāze ir debianam un lielākā dala krutāko distributīvu tiek veidotas tieši uz Debian nevis Slackware.
Pretenciozs sauklis
Linux From Scratch arī sola, ka, veiksmīgi izejot cauri visai instalācijai, cilvēks iemācīsies, kas ir Linux. Arī ArchLinux velk uz to pusi. Gentoo laikam arī..
Es ar slackware sāku lietot linux. Pilnīgi piekrītu tam, ka slaka ir labākā izvēle, ja ir vēlme apgūt linux. Tagad lietoju archlinux – tā pati slaka tikai bez tās trūkumiem (galvenais slakas mīnuss – laba paku menedžera trūkums).
Manuprāt, Slackware ir ļoti noderīgi tieši mācīties, nevis to lietot kā galddatora/klēpjdatora operētājsistēmu ikdienā – kaut vai tas Ubuntu to dara daudz labāk un lietotājam draudzīgāk.
Taču, ja nopietni grib pieiet Linux apguvei, tad Slackware, manuprāt, ir pats labākais distributīvs, ar ko sākt. Nu, vai arī servera operētājsistēma.
Pats savulaik sāku iepazīties ar Linux, izmantojot Slackware 3.5 diskus, kas bija kā pielikums vienai grāmatai krievu valodā. Grūtību bija miljons, beigās dabūju citus diskus ar Red Hat 6.x (ja pareizi atceros versiju), ko arī varēju lietot, taču pieredze, ko ieguvu, apgūstot Slackware, ir nepārvērtējama.
-> kart0ns
Droši vien uzliki, neatradi kaut ko pierastu un tikpat fiksi novāci, citādi būtu iepazinies ar tādu rīku kā slapt-get. Savā ziņā es Tev varētu piekrist, lai gan – ir savi plusi abām distribūcijām, taču viens ir skaidrs – ja Slackware ir izturējis laika pārbaudi (ir vecākais no Linux distribūcijām, tā šķiet) un nav nomiris, tas vien jau daudz ko liecina
Par sīkumiem nestrīdēšos: atšķirību no citām distribūcijām ir gana daudz un to piemērotību (vai nepiemērotību) var spriest, tikai pastrādājot ilgstoši, nevis uzinstalējot uz īsu brīdi.
No Tava komenta redzams, ka neesi pietiekoši padarbojies ar slackware
@swami
centīšos ielūkoties vairāk slackware distributīvā, bet ja nepatīk tad būs ari grūtāk to izdarīt. Ar gentoo ir patīkamāk strādāt. Katram savs un citam savu ticību uzspiest nevar :p
Vai tad es uzspiežu savu ticību un uzskatus?
Vienkārši norādu uz nepilnībām komentāros. Es taču nesaku, ka SLACKWARE IR LABĀKAIS, kas var būt? Slackware trūkums, iespējams, ir tādu kopienu trūkums kā tas ir Debian vai Ubuntu, taču daļai cilvēku ir pieņemams arī šāds modelis. Par Gentoo nestrīdos, jo nav sanācis laika pieķerties un papētīt tuvāk, bet labprāt to izdarītu
Varbūt Tu varētu kādu rakstu par Gentoo uztaisīt?
Kad vēlējos Slackware uzlikt uz diviem datoriem startējās ar kernel panic. Vai nu rokas par līku bija, vai nu tomēr nebija kaut kāds atbalsts maniem dzelžiem.
Es sāku ar Linux iepazīties no Ubuntu puses. Vienīgi grāmatu ņēmu rokās mazliet pavisam no citas operas
@swami
Manuprāt, atbilde ir divi vārdi: package management. Nu, atvieglo tas dzīvi nenormāli.
Komponentu, instalētu galddatorā, lielākoties ir daudz vairāk nekā serverī – par piemēru var ņemt kaut vai to pašu GNOME. Līdz ar to arī ir potenciāli vairāk problēmu, visu šo gūzmu uzturot. Slackware to tavā vietā neviens nedara.
Serverī, protams, ir citādāk – es tur gribu pilnīgu kontroli pār to, ko es instalēju. Galddatorā savukārt es vnk. gribu viegli uzturamu sistēmu, ko es ātri varu modificēt (lasi: uzinstalēt vai noņemt kādu programmu).
Es, strādājot ar Slackware, esmu ļoti daudz iemācījies – gan par Linux kodolu, gan par GNU autoconf/automake, gan X Window System un visuko citu. Bet es neko jaunu neieimācos, 19. reizi rakstot ./configure && make && make install. Es vajadzīgo programmu varu uzlikt daudz ātrāk, izmantojot apt-get.
Grūti pateikt, nezinot detaļas. Man, piemēram, pēdējais Ubuntu LiveCD režīmā neatrada vecu NVIDIA videokarti? Ko tad lai es saku?