Vai Linux darbvirsmas inovācijas var aizbiedēt lietotājus?
Brīvā darbvirsma attīstās neredzētā tempā. Pēc realizēto iespēju skaita to vēl ilgi nespēs apsteigt komerciālie analogi. Uzmanīgu gan dara fakts, ka vislielāko eiforiju šis fakts rada tikai tajos cilvēkos, kas tādā vai citādā veidā saistīti ar izstrādi. Savukārt, tie lietotāji, kas nav iesaistīti nevienā no projektiem, taču raduši savas domas neslēpt, neskopojas ar nelabvēlīgām piezīmēm. Lai arī šādus komentārus nevar uzskatīt par lietotāju neapmierinātības statistisku rādītāju, ignorēt arī nevajadzētu. Savā rakstā Bruce Byfield cenšas skaidrot radušos situāciju.
Jau pagājis tas laiks, kad opensource programmētāji ar to visu nodarbojās tikai sevis pēc. Pienācis laiks, kad jāsāk ieklausīties, ko no darbvirsmas sagaida masveida lietotājs. Retoriski izteikumi kā “lietotājam vajadzīgs kaut kas vairāk nekā e-pasts, blogs utt.” vai “sociālie tīkli dod iespēju personībai izpausties” uz tādu cilvēku kā Mark Shuttleworth lūpām, vēl joprojām atrod lielu skaitu dzirdīgu ausu, taču tas viss pēkšņi pazūd, kad runa iet par nepieciešamību izmainīt ierasto vidi uz kaut ko jaunu, nepārbaudītu ar potenciālu neveiksmes iespēju nākotnē.
Vai tiešām sociālie tīkli ir tik nepieciešami, lai tos integrētu darbvirsmā, kā to cenšas izdarīt KDE izstrādātāji? Lietotāji, kas pieraduši strādāt pārlūkprogrammā, diezin vai to uzskatīs par veiksmīgu risinājumu. Vieņiem bieži vien nav ne brīva laika, ne vēlēšanās, lai tiktu skaidrībā ar jaunu funkciju sniegtajām iespējām. Tieši tāpēc daudzas darbības, ko mūsdienās veicam datoros, atgādina tās darbības, kad gadu simtiem veiktas ar papīru.
Protams, pievērst uzmanību tam, kas patiesi nepieciešams lietotājam, nav nemaz tik vienkāršs uzdevums. Taču citas iespējas nav. Tikmēr, kamēr tās vai citas interesantas papildiespējas izstrādātāji pirms tās realizācijas nepainteresēsies par lietotāju domām, situācija, kas radusies ar īsti darbnespējīgo KDE4, atkārtosies atkal un atkal. Un tas ir pats sliktākais, ko varētu novēlēt kopienai, kas progresīvi attīstās.
opennet.ru
Es tomēr nākotni redzu nedaudz citā virzienā – nevis integrēt sociālos tīklus darbavirsmā, bet darbavirsmu integrēt sociālajos tīklos.
Jau kādu laiku esmu atteicies no e-pasta programmas, jo, kad pamanīju, ka GMail spēj savākt e-pastus no citām manām pastkastītēm un arī sūtīt no tām adresēm meilus, man zuda vajadzība izmantot kaut ko vairāk par vienkāršu internet pārlūku. Pie tam, visi mani e-pasti ir man rokas stiepiena attālumā pie jebkura internetam pieslēgta datora un bez vajadzības konfigurēt e-pasta klientu vai arī atvērt vairāk par vienu cilni pārlūkā.
Kas attiecas uz sociālajiem tīkliem (konkrēti Facebook, Twitter, Blogspot, Flickr un kas tur vēl), es tos vēl neizmantoju tik aktīvi, lai rastos vēlme sociāli tīkloties no tās pašas atvērtās GMail cilnes.
Piekrītu, KDE4 attīstības rezultatā es jau pusgadu sēžu uz Ubuntu un protams uz GNOMES.
Bet esmu arī nonacis pie secinajuma, ka man tagad svarīgāks ir programmas praktiskums un spējas (protams arī ērtums) bet nesvarīgs ir tās izskats vai pieradums pie kaut kadu noteiktu funkciju vekšanas.
Interneta parlūku es varetu nomainīt kaut vai šodien – galvenais lai tas nebremzē, ka to dara firefox
Vinyls, izmēģini montēt Firefox profilu uz tmpfs: http://www.verot.net/firefox_tmpfs.htm – šķiet, ka kaut kādi uzlabojumi ir (varbūt tikai psiholoģiskais efekts?)
Rakstā jau tikai paceļ seno jautājumu par izstrādātāju / lietotāju attiecībām. Pirmajiem obligāti katru dienu vajag ko jaunu, bet otrie, lai jautrāk, dalās grupās pēc piedzīvijumu kāres / stabilitātes vēlmes.
Linux labu laiku atrodas krustcelēs starp elitārismu un masveidīgumu. Līdz ar to par attīstību jārunā ļoti piesardzīgi – tā ir, bet rezultāts ir maza daļa no iespējamā.
Lieta, kuru man pēc varākiem gadiem vēl grūti apjēgt – kāpēc ir jāizlaiž tik pustestēti “gatavie” varianti – piem. KDE4, vai Mandriva 2009.0 utt. Parasto lietotāju tas atbaida pavisam, biznesa vidi – tāpat.
Pozitīvi ir tas, ka pēc laika to salāpa – rakstu šo uz Mandriva 2010.0 Alfa1 / KDE 4.2.90 – daudz, kas tur jālabo, bet ja nekļūdīsies – būs labais.