Pašvaldību un reģionālās attīstības lietu ministrs Edgars Zalāns uz premjera Valda Dombrovska aicinājumu rast iespējas atteikties no Microsoft produktiem norādījis, ka Latvijai tas neesot izdevīgi. Kā viens no piemēriem ir minēts Minhenes pašvaldības mēģinājums pāriet uz atvērto programmatūru.
Loading ...
Stulbā TP.
Ja to saka cilvēks no TP, tad man ir stipras aizdomas, ka patiesba ir tieši pretēja.
Šodien LTV1 rīta programmā dzirdēju Zalāna komentāru par šo tēmu. Patiesībā viņa pozīcija ir loģiska – viņš uzskata, ka opensource ir jāievieš tur, kur tas ir izdevīgi, bet, kur nav izdevīgi, to nevajadzētu darīt piespiedu kārtā. Šai ziņā es viņam pilnīgi piekrītu. Vēl tikai būtu loģiski, ja šiem secinājumiem sekotu arī konkrēti darbi
Šobrīd tērējam 20 milj. gadā licencēm. Pāreja uz OSS izmaksātu 40 milj.
1. gadā – MS – 20 milj. – OSS – 40 milj.
2. gadā – MS – 20 milj. – OSS – 0 milj.
3. gadā – MS – 20 milj. – OSS – 0 milj.
4. gadā – MS – 20 milj. – OSS – 0 milj.
5. gadā – MS – 20 milj. – OSS – 0 milj.
Rezumē:
5 gadu laikā – MS – 100 milj. – OSS 40 milj.
50 gadu laikā- MS – miljards – OSS 40 milj.
Vai Līderisma akadēmijā nemāca lietas vērtēt ilgtermiņā? Turklāt jāņem vērā, ka MS licenču izmaksas noteikti tikai augs.
hmmm… Šeit http://linux.edu.lv/index.php?name=News&file=article&sid=741 kā reizi rakstīts, ka Minhenes pāreja tomēr ir sekmīga.
Un politika būs laikam sekojoša – jums nav izdevīgi atteikties no MS? Lūdzu, naudiņa MS programmu iegādei. Jūs domājat, ka kaut daļēji varētu ietaupīt, ieviešot atvērtā koda programmatūru? Lūdzu – naudiņas jums būs tieši 0,00.
Atvainojiet manu nenormēto leksiku, bet nahrena tad bija vajadzīgs šis solis http://lata.org.lv/?p=94 ??
Es tikai nesaprotu, kāmdeļ viņi par piemēriem saka kaut kādus pārejas piemērus (citās valstīs) un saka ka tie ir bijuši nesekmīgi, bet īstenība izrādas ka tomēr sekmīgi? Tad kurš ir tas āmars kas visus tos melus iestudē? TP?
Par Minhenes piemēru abas puses labas.
Tiek interpretēti finansu skaitļi kā kuru reizi vajag. (izmaksas gadā vai izmaksas visam projektam, linux-specifiskie izdevumi (pret analogiem windows izdevumiem) vai it-kopējie izdevumi, utt).
Tiek putroti skaitliskie sasniegumi, jo datori var būt migrēti pilnībā, tikai nomainīts uz openoffice, atstāts ne-jaunināts winXP/msoffice, mainīts serveru parks. Jebkurš no šiem scenārijiem var būt daļa no “virzamies uz OSS” stratēģijas, tai pat laikā par cik pilna pāreja nav notikusi vairāk kā 5 gadu laikā, ir iespēja pasniegt kā izgāšanos vai veiksmi, atkarībā kā jums vajag.
Te ir divi pilnīgi pretēji avoti novērtēšanai:
Pašas Minhenes viedoklis:
http://www.muenchen.de/Rathaus/dir/limux/english/147197/index.html
Kritiķa viedoklis:
http://limuxwatch.blogspot.com/
Jārēķinās ar to, ka pat ja valsts iestādes pāries uz openoffice.org (piemēram), procesa skartie iedzīvotāji, tāpat kā Igaunijas valsts iestādēs, kur šāda migrācija jau notiek, būs bezgala neapmierināti, jo viss ir slikti un nesaprotami. Bet t.s. IT speciālisti, kam būtu jājaudā administrēt datorsistēmas un palīdzēt lietotājiem, pie mums labākajā gadījumā jaudā nokonfigurēt tīkla rūteri, bet absolūti neorientējas lietotājprogrammās. Manuprāt, šī iemesla dēļ migrācija jātaisa uzreiz gan lietotājprogrammām, gan OS, lai izmaksu palielinājums, kas saistīts ar aministrēšanas izmaksu pieaugumu kompensētos ar licenču uzturēšanas izmaksu samazinājumu. Lietotājam uztveramā atšķirība starp Ubuntu un Windows Vista ir daudz mazāka, nekā atšķirība starp OpenOffice.org un MS Office.
vispār jau būtu jāpietiek ar to , ka MS ir biznesa projekts- tātad ar vienu tendenci-pelnīt un pelnīt max daudz. savukārt open peļņa ir paši ziniet kāda . ja kāds vēlas būt atkarīgs no monopola un pakļauties tā cenu diktātam -pats vainīgs.
“..Intervijā Latvijas radio finanšu ministrs Einars Repše (JL) atklāja, ka kāda valsts iestāde vienai programmatūrai tērējusi aptuveni 60 tūkstošus latu, tikmēr privātais uzņēmējs par to pašu samaksājis vien astoņus tūkstošus latu…”
uz atv.kodu diez vai iznāktu tā “vārīties”.