Atvērtās Pasaules jaunumi

Pēc sešiem gadiem H.264 lietos vairs tikai nezinīši, bet laikam jau no tiem var smuki nokāst skanošo.

Stratēģiski tas ir mērķis nomierināt tīmekļa izstrādātājus, jo reāli LA centās iekasēt piķi par H.264 jau pagājušo gadu. Protams, plāns diezko neveicās un cilvēki sāka runāt par migrēšanu uz kaut ko mazāk tokisku. Šo paziņojumu drīzāk vajadzētu uztvert kā paziņojumu, ka tupi uz mīnas un agrāk (vēlams agrāk) vai vēlāk būs no tās jātiek prom.

Protams x264 ir spēcīgākais kas šodien ir pieejams, tas ir kādas 2x ietilpīgāks par AVC vai MPEG-4, bet tas prasa arī resursus lai to atdzīvinātu, kadru pēc kadra.
Vispār būtu apsveicami ja kāds padomātu par jaudīga, kvalitatīva atvērtā koda kodeku, un pie riezes radītu kādu HD optiski disku standartu! (bet diez vai to kāds var pacelt :/ )
OGV tomēr neizceļas ar īpaši augstu attēla kvalitāti, bet nu tas ir open standarts

Vinyl, tu galīgi? AVC ir tas pats H.264, un x264, izrādās, ir H.264 implementācija. Un, starp citu, šim kodekam ir vēl vismaz divi nosaukumi – viens ir ISO kods, kuru neatceros, toties otrs ir MPEG Layer-4 Part-10 jeb saīsināti AVC!!!
Vari neticēt, bet darbs pie nākamās paaudzes video kodeka, kas tiešām varētu būt 2x labāks par AVC, notika, škiet, vēl pirms x264 publiskošanas, diemžēl konkrētais kodeks izrādījās pārāk eksperimentāls, taču nākotnē noteikti redzēsim to (Snow) vai vismaz kādu tā radinieku.
Par resursu patēriņu: varu saderēt, ka tu nelieto MPlayer, ja nu tomēr, tad tu to neesi pareizi nokonfigurējis (vai arī tavi dzelži ir tik nožēlojami, ka pat Intel Atom varētu būt jaudīgāks).

OGV laikam nozīme Ogg Video, tātad noteikti Theora, līdz ar to.. labi, paklusēšu, sen jau vajadzēja aizvākties no neta un dzīvot savā nodabā.

Ai ko tu tur pird fake, x264 tomēr nav viens un tas pats AVC vai VC1, tam ir daudz lielāka kompresija… un ja nezini tad neruna!
Un runājot par dzelžiem, visu esmu testējsi uz daudziem un dažādiem playeriem un konfigurācijām tākā nevajag liet ūdeni! mai pagaidām apmierina mani dzelži! Un kamēr AVC (blu Ray) knapi velkas, MPEG-2 iet stabili pat bez frame drop.
Nu protams par šādiem video mēs visi varam tikai sapņot http://www.tinyurl.com/otz3k2

No Wikipedia: “x264 is a free software library for encoding video streams into the H.264/MPEG-4 AVC format.” => Tu. Esi. Idiots.
Kur es vispār pieminēju VC1? VC1 ir MS kodeks, kam ar H.264 nav nekā kopīga, ja atskaita to, ka abus var izmantot BD (tāpat kā MPEG2).
Par to video: 1) patlaban absurda izškirtspēja, kas tad, kad monitori ar tādu izšķirtpsēju būs nopērkami par saprātīgu naudu, vairs nebūs tik iespaidīga; 2) kadrumaiņas frekvence ir 50 Hz, kas ir maigi izsakoties ekstrēmi, labi, tas ir noderīgi palēninājumam, bet citādi no tā nav nekāda labuma – jau aptuveni 20 kadri sekundē cilvēkam šķiet plūtoša kustība, un kino kopš 1920. gadiem ir bijis gandrīz tikai 24 Hz, bet nav nācies dzirdēt, ka tas ir par maz. Citiem vārdiem sakot, skatoties dabiskajā ātrumā starp 50 Hz un normāliem 24 Hz nevajadzētu būt jebkādai atšķirībai, protams, PR mēģinās ieborēt, ka tomēr ir.

fake, tas kas ir rakstīts Wikipēdijā nevienu neintresē, jo tur arī mēdz būt ierakstīts apsurds vai neprecizitāte!

aaa, neuztraucies, x264 ir H.264 jeb AVC implementācija. Wikipedia es citēju tikai, lai būtu kaut kas puslīdz uzticams citēts.
http://www.videolan.org/developers/x264.html <— idioti, protams, var turpināt apgalvot, ka ļauni krakeri uzbrukuši x264 mājaslapai un to defeisojuši, ievietojot melīgus apgalvojumus, ka tas ir H.264 jeb AVC enkoderis.

Manā izpratnē ja tur kaut kas atšķiras, tad es tās lietas nodalu, ja lielos vilcienos x.264 un avc būtu viens un tas pats, tad nebūtu vajadzīgi divi nosaukumi, un neviens necenstos avc vēlreiz “pārkodēt” par HD “ripu” x.264 kaut vai 1080p… un atverot dažādus failus arī kodeki uzrādas savādāki, bet nu ko tur vairs, nav jēga sev bojāt nervus par sīkumiem!

1) x264 nevis x.264 – ja tu grasies tēlot kaut cik kompetentu lohu, vismaz nesāc izgudrot nekad neeksistējušus apzīmējumus!
2) vienam kodekam ir vairāki nosaukumi, jo kodeks vienalga balstās uz kādu standartu (precīzāk būtu teikt, ka kodeks ir standarta implementācija), un multimēdiju tehnoloģijas Eiropā un ASV standartizē dažādas organizācijas (MPEG- ASV; ITU (H.kodeki) – Eiropa). Tik daudz tavas vistas izmēra smadzenes spēj saprast? Rezultātā vienam un tam pašam kodekam (kuri izstrādāja Nokia, Mainstream un Nero, ja atmiņa neviļ) dažādās pasaules vietās ir dažādi nosaukumi, lai gan iekšā ir būtībā viens un tas pats un dekoderi spēj dekodēt jebkuru no šiem variantiem.
3) atbilstoši katram no šiem standartiem ir savs FourCC, taču tas nenozīmē, ka tie ir nesaderīgi kodeki.
H.264/AVC FourCC kodi (kurus pacentos atrast, varbūt ir vēl):
avc1(Apple)
davc (Dicas)
H264 (Intel)
NDXC, NDXH, NDXP, NDXS (Nero; nav 100% skaidrs, vai tiešam H.264)
LMP4 (LEAD Technologies)
SVQ3 (Sorenson Media; rakstīts, ka H.264 variants, bet gan jau ka var dekodēt ar normālu H.264 dekoderi)
X264 (oficiāli reģistrēts citiem, bet to izmanto x264)
Praksē FourCC mēdz rakstīt gan ar lielajiem, gan mazajiem burtiem.
Labi, varbūt pamēģināšu šādu skaidrojumu: ir standarts, kuru dažādās pasaules vietās sauc dažādi, taču pēc būtības tas ir viens un tas pats. Standarts ir publisks, taču par tā implementēšanu ir jāmaksa nodeva (parasti). Standarta implementāciju sauc par kodeku. Visa šī pasākuma jēga ir tajā, ka, ja dažādu uzņēmumu implementācijas (it kā dažādi kodeki) ir viena un tā paša standarta implementācijas, tad šim standartam atbilstoš dekoderis (respektīvi jebkurš no šo kodeku dekoderiem), spēj dekodēt tos visus!!!

Drusku nojuka doma:
3) atbilstoši katram no šiem standartiem ir savs FourCC, taču tas nenozīmē, ka tie ir nesaderīgi kodeki. -> 3) atbilstoši katram no šiem kodekiem ir savs FourCC, taču tas nenozīmē, ka tie ir nesaderīgi kodeki.

Es jau nesauktu otru par vista smadzenēm, ja pats putrotos savā debīlajā pārgudrībā