Kompānijas Red Hat vietnē publicēts apskats par to, kā notiek gaidāmā Red Hat Enterprise Linux 6 kodola sagatavošanas darbi. Kā zināms, RHEL iekļautais kodols stipri atšķiras no bāzes versijas, piemēram, RHEL5 ietilpstošajam 2.6.18 kodolam izmantoto ielāpu apjoms līdzinās paša kodola izmēram: kodola pakotnē ietilpst apmēram 4000 ielāpu, kuru izmērs pārsniedz 130 Mb.

Sistēmas kodola gatavošana rūpnieciski izmantojamai distribūcijai nebūt nav viegls uzdevums, jo standarta kodolā pastāvīgi notiek kaut kādu izmaiņu ieviešana, kas ne vienmēr atbilst rūpnieciskas kvalitātes standartiem, bez tam – dažu jaunu sistēmu ieviešanai ir ilglaicīgs raksturs un tā bieži vien netiek pilnībā ieviesta tūlīt pēc izstrādes pabeigšanas, bet ieviešana notiek etapveidīgi. Kā piemēru šeit var minēt iniciatīvu par kodola atbildes reakcijas ātruma palielināšanu reāllaika uzdevumu pildīšanas procesā, kas pakāpeniski pilnveidojas no laidiena uz laidienu.

Tāpēc kodola ieviešanas darbi RHEL vajadzībām notiek sabalansēti, lai tie atbilstu sekojošiem kritērijiem:

• Gatavas rūpnieciskas funkcionalitātes ieviešana;
• Slēptu iespēju ieviešana, kas paredzētas nākotnei, piemēram, elementi savietojamības nodrošināšanai, kas varbūt plašāku izplatību gūs tikai pēc vairākiem gadiem;
• Komponentu atslēgšana, kam nav nekāda sakara vai kas nav gatavi rūpnieciskai izmantošanai.

RHEL 6 pirmajā BETA versijā bija pieejams 2.6.32 versijas kodols, taču patiesībā kodola pakotnes numuram ir stipri nosacīts raksturs, tā saturs ļoti maz līdzinās ar analoģiskās “vanilla” versijas saturu, piemēram, patreiz RHEL 6 kodolā ir vairāk koda no 2.6.34 nekā no 2.6.32. Nākotnē jaunu iespēju ieviešana no kodola pamatatzara tiks turpināta un RHEL kodols nepārtraukti tiks uzturēts aktuālā stāvoklī, tam tiks pievienots jaunu ierīču atbalsts un jaunu apakšsistēmu kods.

Pie tam, svarīgs ir garantēts kodola ABI-saskarnes nemainīgums visa distribūcijas 7-gadu dzīves cikla laikā, gan no sistēmas komandu stabilitātes, gan ierīču draiveru saskarnes viedokļa. Piemēram, laidiens RHEL 4 (RHEL 5) iznāca 2005.g. (2007.g.), jaunu ierīču atbalsta pievienošana notika līdz 2009.gadam (2011.g.), bet jauninājumu (ar kļūdu labojumiem) iznākšana turpināsies vēl līdz 2012 .gadam (2014.g.).

No jauninājumiem, kurus plānots ieviest RHEL 6 kodolā, bet kuri nebija pieejami RHEL 5, var atzīmēt sekojošos:

• Cgroups (Control Groups). Kontroles grupas dos iespēju veikt precīzu aparātnodrošinājuma resursu izmantošanas kontroli.  Cgroups darbojas grupu procesoru līmenī un ļauj kontrolēt piekļuves iespējas procesoram, atmiņai, tīkla interfeisiem un disku ievades/izvades apakšsistēmai.
• Realtime atbalsta uzlabošana: daudzas iestrādes garantētā un prognozējamā uzdevumu izpildes laika nodrošināšanai, kas agrāk bija pieejami produktā Red Hat Enterprise MRG Realtime, tagad būs integrētas distribūcijas kodolā;
• Barošanas kontrole. No jaunievedumiem, kas saistīti ar sistēmas barošanas kontroli, atzīmējams tickless režīms, kas ļauj kodolam dinamiski mainīt taimera pārtraukumu ģenerēšanas intensitāti, kas, savukārt, palielina laiku, cik ilgi procesors atrodas pazemināta enerģijas patēriņa stāvoklī, kā rezultātā procesors mazāk uzkarst un samazinās elektroenerģijas patēriņa izmaksas.
• Virtualizācija. Kodam, kas nodrošina kodola darbību svešā vidē, tiks pievienota virkne iespēju, kas palielinās ievades/izvades ātrumu, samazinās atmiņas patēriņu un uzlabos virtuālo ierīču atbalstu. Šie jaunievedumi ļaus organizēt tiešu piekļuvi aparātu resursiem no svešas vides, netērējot laiku pieprasījumu translācijai, palielinās darbības efektivitāti liela apjoma atmiņas izmantošanas laikā.
• Atmiņas menedžera KSM (“Kernel Samepage Merging”) atbalsts, kas nosaka, vai dažādi, pēc satura identiski procesi izmanto vienus un tos pašus atmiņas apgabalus un apvieno tos vienā blokā. Īpaši efektīvi šī sistēma darbojas virtualizācijas gadījumos, kad novērojama datu dublēšanās atmiņā (tipveida operētājsistēmu dati vai apgabali, kas vienkārši aizpildīti nullēm).
• Videorežīmu pārslēgšana kodola līmenī – KMS (Kernel Mode Setting), ļauj uzlabot grafiskās apakšistēmas ātrdarbību, izvairīties no mirgošanas videorežīma pārslēgšanas laikā, nodrošināt vairāku monitoru un projektoru darbību, atrisināt problēmas ar pāreju snaudas režīmā.
• Savietojamība: RHEL 6 kodolam būs jaunāko sistēmu konfigurācijas atbalsts – nodrošinātas darbības ar lielu skaitu procesoru, milzīgu atmiņas apjomu, lielu skaitu čaulu un perifērijas ierīču. Jau šodien ir iespējams iegādāties serveri ar 64 procesriem un 2 TB atmiņas, tāpēc savietojamības sadaļa tiek veidota ar rezervi, ņemot vērā inustrijas attīstības tendences tuvāko 5 gadu laikā.

opennet.ru