Šī gada pirmajā pusē vairāki lieli Linux distributīvu izstrādātāji mums ir iepriecējuši ar jaunā versijām. Tāpēc man ir radies loģisks jautājums, kā tas ir ietekmējis to ātrdarbību. Izmantojot www.phoronix-test-suite.com programmatūru veicu diezgan apjomīgu testēšanu, lai saprastu kurš distributīvs būtu piemērotākais ātruma cienītājiem. Papildus minētajam centos arī noskaidrot, kāda ietekme uz ātrdarbību ir grafiskās vides izvēlei. Testētas tiek jaunākās stabilās versijas par kurām informācija bija pieejama arī open-news.lv interneta vietnē. Instalācijai tika izmantota metode “Next -> Next -> Next” (Respektīvi maksimāli noklusētie parametri un sistēmas netika atjauninātas). Tā kā tests ir ar skatu uz tuvu nākotni, tad tika testēta 64 bit arhitektūra, kas atsevišķos gadījumos sagādāja arī problēmas… Sliktie vārdi sakāmi Mandriva 2010 un OpenSUSE 11.2 virzienā, kas vairākus testus nespēja uzstādīt automātiski un arī manuāli atsevišķi testi nebija uzstādāmi. Testētās tiek reāli uzstādītas nevis virtuālas darbstacijas.
Tehniskie parametri: Processor: Intel Pentium Dual CPU E2200 @ 2.20GHz (Total Cores: 2), Chipset: Intel 82G33/G31/P35/P31 + ICH7, Memory: 2 x 1024 MB 667MHz, Disk: 160GB, Graphics: nVidia NV44
Testētās sistēmas: debian_504, ubuntu_10.04, kbuntu_10.04, fedora_13_gnome, fedora_13_kde, centos_5.5_gnome, centos_5.5_kde, mandriva_2010_gnome, mandriva_2010_kde, opensuse_11.2_gnome, opensuse_11.2_kde, slackware_13.1_kde, linuxmint_9
Rezultāti:
Negaidīti pirmo vietu dala Slackware 13.1 un Ubuntu 10.04. Par uzvarētāju es tomēr nosaucu Slackware 13.1, jo atsevišķos testos šis distributīvs ir uzrādījis labākos rezultātus. Par uzvarētāju jāsaka, ka tam vienīgajam nebija grafiskais instalācijas vednis, kas uzstādīšanu padarīja nedaudz “ķēpīgāku”, toties neliedza ieņemt pirmo vietu ātrdarbības testos. Šis eksperiments labi pierāda, ka Ubuntu popularitāte ir pamatota, lai gan Kbuntu atsevišķos testos to pārspēj, tomēr kopvērtējumā 1 punkts arī ir punkts. Linux Mint 9 no pirmā trijnieka šķir tikai 7 punkti, kas nav daudz, ja salīdzina atstatumu starp pirmo četrinieku un pārējiem testētajiem distributīviem. Kā jau bija gaidāms, tad sliktākos ātrdarbības rezultātus uzrāda “Lietotājam ērtākie distributīvi” (OpenSUSE 11.2 un Mandriva 2010). Lielākais pārsteigums Centos 5.5, kas vairāk tā kā pozicionējas uz serveru sistēmu atbalstu, kur ātrdarbībai ir milzīga nozīme.
Otrā jautājumā, kas saistīts ar Gnome un KDE ietekmi uz ātrdarbību, skaidru atbildi noformulēt man neizdosies. Atsevišķos gadījumos KDE ieņem labāku pozīciju, bet atsevišķos ir otrādi. Kopumā rezultāti abos gadījumos ir līdzīgi, tāpēc manuprāt visu izšķir lietotāja vēlmes un ieradumi…
Loading ...
Interesants un vērtīgs pētījums. Par CentOS 2GB faila kompresiju pārsteigums. Tur varbūt kādas problēmas ar failsistēmas uzstādījumiem?
Un kur tad arch?
@kaaposc
Grūti nepamanīt šo problēmu… Tā kā uzstādīšanā maksimāli izvēlējos noklusēto konfigurāciju, tad CentOS pats vien vainīgs…
@SpiegS
Iespējams nākotnē veikšu vēl kādu testu un tad apzināšu lasītāju vēlmes.
Sorry, ka neapjautājos par vēlmēm
Kāpēc Opensuse un Mandriva skaitās lietotājiem ērtākās?
@Natal
OpenSUSE sistēmas konfigurācijas rīks yast2 ļoti līdzinās Windows administrēšanas rīkiem. Arī autorizācijas vednis ļoti līdzinās WindowsXP (welcome login). Pat lietotājiem ar pieredzi var likties, ka startēsies WindowsXP. Šīs protams nav vienīgās līdzības. Tā kā Windows vienmēr ir bijusi tikai lietotājiem piemērota OS un OpenSUSE tik ļoti mēgina pielāgoties, tad nosaucu par “Lietotājam ērto” sistēmu. No lietotāju ērtuma jāpiemin, ka OpenSUSE ir ļoti labs datordzelžu zīmolu atbalsts (vismaz tas attiecas uz HP produktiem). Viss tiek atrasts un strādā kā nākas, kas man vienmēr OpenSUSE ir paticis.
Mandriva izstrādātāji noteikti bija gribējuši kā labāk, bet jāatzīst, ka ar 64 bit izstrādi viņiem ir sanācis ne pārāk… Tas nozīmē, ka atsevišķas instalācijas bija pieejamas tikai 32 bit versijai. Tā kā mans mērķis nebija meklēt variantus, kā no izejas kodiem pievienot nepieciešamās lietas, tad iekļāvu “Lietotājiem ērtajā” kategorijā. Papildus nācās arī manu USB zibatmiņu montēt no root lietotāja…
@Armands
Manuprāt, YaST2 noteikti izskatās pat nopietnāks kontrolpanelis (konfigurēšanas rīku kolekcija), nekā WindowsXP pieejamais… Samērā “draudzīgs”, GUI iespējām bagāts un loģiski sadalīts ir arī Mandriva Control Center.
Lūk, tēma jaunam pētījumam!
Abas, Tevis pieminētās “lietotājam ērtākās” distribūcijas… Starp citu, centralizēti konfigurēšanas rīki pēc noklusējuma nav pieejami arī populārajā Ubuntu un “supermodernajā” Fedora…
PS. Mandriva nekad nav izcēlusies ar 64 bit-u versiju. Kur nu vel Free versijā, kas jau tā ir iespējām apdalīta…
@Christian
Ērtuma salīdzināšana ir visai sarežģīts pasākums, jo nepieciešams apkopot lietotāju viedokli. Lietotāju atsaucība ir ārkārtīgi pasīva un tas nozīmē, ka pētījums aprobežosies ar kādiem 10-it komentāriem…
tad ko labāk aplūkot puslīdz ilgstošam ubuntu lietotājam – šlaku vai centu?
@Agris
Es ieteiktu turēties pie tā paša Ubuntu… Labāk apgūt vienu sistēmu pamatīgi…
@ Agris
Slakzvērs ir pārcilvēkiem un jukušajiem – neiesaku. Ar CentOS pieredzes nav, taču, manuprāt, tā ir serveriem, nevis galddatoriem ar visām no tā izrietošām sekām. Vari pamēģināt OpenSUSE vai Mandriva, ja gribās redzēt citu pasauli.
Vēl vari uzmest aci Fedora, ko lieto Linus Torvalds, taču ikdienas lietošanai diez vai šis distributīvs būs piemērotākais.
Ja gribi kaut ko jūtami grūtāku, vari iemēģināt roku Arch Linux vai varbūt Sabayon Linux.
Tas šķiet dīvaini – veikt kompilācijas testu(ko varētu darīt pieredzējis lietotājs) un tajā pašā laikā instalējot izmantot noklusētās vērtības. Kompilācijas ātrumu arī stipri var iespaidot uzstādīto bibliotēku daudzums un ļoti iespējams ka slakam uzlikts minimālais daudzums. Kas attiecas uz pārējiem testiem tad tīri vizuāli atšķirība ir minimāla un var būt atkarīga no testa veikšanas brīža (piem. šajā brīdī distra sadomā pārbaudīt vai nav ienākušies jauninājumi), iespējams atšķirības šeit daudzos gadījumos iekļaujas testa kļūdā. Tā kā konkrētas vērtības nav redzamas tad lasītājam grūti saprast cik tad īsti papagaiļu kuram ir. Turklāt pie šādu testu analīzes būtu jānorāda par cik tad procentiem kas atšķiras. Šeit arī būtu pienācies paanalizēt kāpēc CentOS ir šāds izlecošs rezultāts vienā no testiem(pat ja tās ir noklusētās vērtības – kādas tās ir), citādāk lasītājs paliek neziņā un var izteikt tikai minējumus.
@KSB
Tie bija tikai divi testi no deviņiem. Ja tu par tādiem niekiem cepsies, drīz dabūsi kuņģa čūlu.
Tieši shared object skaits nevar radīt tādu starpību – vienīgais, ko tas varētu ietekmēt, ir programmu ielādes laiks.
Es sliecos domāt, ka atšķirība bija toolchain vai kodolā vai vēl kaut kur, taču nedomāju, ka man ir vērts ieguldīt pamatīgu darbu, lai to noskaidrotu sīkāk.
@KSB
1. Visām sistēmām tika dots laiks apzināt atjauninājumus (testēšana netika uzsākta uzreiz pēc sistēmas ielādes).
2. Speciāli vērsu uzmanību uz to, ka ir uzstādītas noklusētās vērtības. Tas nozīmē, ka tests tieši derēs tiem, kas no šīm lietām saprot maz un uzticās ražotāja izvēlei. Kompilācijas testus izvēlējos tāpēc, ka tie labi noslogo CPU.
3. Sistēmu uzstādīšana un testešana ar noklusētajām vērtībām aizņēma vairāk kā 70h brīvā laika. Visu brīvo laiku es nevaru ziedot labdarībai… Ja kādam ir zināms universāls rīks ar ko dažādām distribūcijām uzstādīt tikai vienādās pakotnes, tad lūdzu padalaties ar info.
4. Grafiskā vide visām testētajām versijām bija ieslēgta un tieši no tās startēti testi (arī Slackware gadījumā).
5. Tiem, kuri domā izmantot CentOS un lietot noklusētās vērtības, protams vajadzētu ņemt vērā šo atšķirību. Iespējams izmantojot citu hdd kontrolieri rezultāts būs labāks.
6. Katram šī programmatūra ir brīvi pieejama un katrs var pats veikt vēl smalkāku testēšanu. Pie tam jāsaka, ka pieejamo testu skaits ir daudz lielāks nekā es spēju piedāvāt.
Bez Gentoo?! Ņiharašo!
@GPL
Šoreiz tika testētas sistēmas, kas paredzētas lietotājiem. Slackware 13.1 pieliku klāt tikai tāpēc, ka nesen bija iznākusi jauna versija. Gentoo gadījumā tiktu patērēts pārāk daudz laika, lai to sagatavotu testēšanai. Lietotājam diezgan smagi ir jāienīst citas OS, lai uzsāktu darbstacijai izmantot šo OS…
Ar atkāpi jāsaka, ka visticamāk Gentoo nāktos pasludināt par līderi