Nesen tirgū nonācis openSUSE, kas ir Novell sponsorēts un kopienas veidots bezmaksas Linux distributīvs. Tas ir viennozīmīgi viens no populārākajiem Linux distributīviem. Pēc DistroWatch datiem tas ir trešais populārākais Linux distributīvs.

OpenSUSE 11.2. Uzlabojumi ir diezgan ievērojami: jauna KDE 4.3.1 versija, GNOME 2.28, jaunākais Linux kernelis – 2.6.31 un Firefox 3.5.

openSUSE darbvirsma

Kā vienmēr, openSUSE piedāvā visu, kas vajadzīgs pilnvērtīgam darbam ar datoru. Jaunajā versijā KDE būs izvēlēta kā “noklusētā” darbvirsma. Šāds lēmums tika pieņemts tādēļ, ka lielākā daļa openSUSE lietotāju izvēlas tieši šo darbvirsmu. Tas gan nenozīmē, ka nebūs iespējas izvēlēties GNOME, Xfce vai citas darbvirsmas, bet gan tikai atvieglos openSUSE uzstādīšanu lietotājiem, kuri nezina, kādu darbvirsmu izvēlēties.

KDE 4.3 sevī ietver diezgan nozīmīgus atjauninājumus. Tas sevī iekļauj jaunu, atjauninātu tīkla pārvaldīšanas sistēmu, kā arī Firefox un OpenOffice.org tagad ir labāk integrēts darbvirsmā. openSUSE un KDE komanda sadarbojās, lai kopīgiem spēkiem padarītu KDE pēc iespējas labāku un lietotājiem pievilcīgāku.

GNOME 2.28 darbvirsma tiek piedāvāta kā alternatīva KDE darbvirsmai lietotājiem, kuri ir pieraduši ar to strādāt. Šī versija sevī iekļauj pavisam jaunu un pievilcīgu izskatu, uzlabotu programmu atjaunināšanas rīku, atjauninātu Webcam un video apstrādes programmu un daudzus citus uzlabojumus, lai gatavotos jaunajai GNOME 3.0, kurš iznāks 2010. gadā.

Abas šīs darbvirsmas sevī ietver jaunāko OpenOffice 3.1 versiju, un mikroblogu rīkus Gwibber (GNOME) un Choqok (KDE), ar kuriem iespējams lietot tādus mikroblogošanas servisus kā Twitter.

Failu sistēma un sistēmas konfigurācija

Kaut arī openSUSE 11.2 visievērojamākie ir darbvirsmas uzlabojumi, ir arī vairāki uzlabojumi, kuri lietotājam nav tik pamanāmi.

Runājot par datu glabāšanas uzlabojumiem, tagad ir iespēja šifrēt visu cietā diska saturu, ieviešot papildu drošību lietotājam. Lietotāji var izmantot arī nākamās paaudzes failu sistēmas – Ext4 un btrfs. Ja vēlaties uzzināt vairāk par jaunā kodola funkcijām, varat doties uz KernelNewbies.org un apskatīt “cool stuff” sadaļu, kurā detalizēti aprakstīts, kā jaunā failu sistēma darbojas

Ja vēlaties openSUSE pārvaldīt attālināti ar Web interfeisu, ir iespējams uzstādīt WebYaST rīku, taču šā rīka izstrāde atrodas beta stadijā un tas tiek cītīgi pilnveidots.

Beidzot ir pilnībā izstrādāts “zypper dup” rīks, kurš piedāvā iespēju atjaunināt distributīvu no vecākas versijas. Kaut arī šo iespēju bija iespējams izmantot agrāk, tā nebija līdz galam izstrādāta un varēja raksties problēmas atjaunināšanā.

Washington Post Security Fix slejas autors Braians Krebs iesaka banku klientiem lietot Linux “dzīvos CD” (LiveCD) darbam ar tiešsaistes banku sistēmām. Galvenais iemesls – drošība un konfidencialitāte. Viņš min vairākus piemērus, kad klienti ir zaudējuši lielas naudas summas, lietojot internetbankas no inficētiem populārākās operētājsistēmas datoriem.
Saites:
+ Raksts – Avoid Windows Malware: Bank on a Live CD
+ Ubuntu Linux LiveCD

Redakcijas piezīme.
Interesanti vērot kā arvien jauni cilvēki atklāj manuprāt acīmredzamas lietas. Es lietoju Linux, jo tas ir ātrs, stabils un drošs. Un jau sen ir tāds. Retorisks jautājums – vai tad darbā un biznesā vajadzīga savādāka platforma?

Linux.edu.lv

Piedāvājam jūsu uzmanībai analīzi par atvērtā pirmkoda programmatūras (APP) kvalitāti, perspektīvām un ietekmi uz ekonomiku. Publikācijas autors ir Maikls Tīnmans (Michael Tiemann), kas strādā APP biznesā jau 20 gadus kopš dibināja uzņēmumu Cygnus. Lai arī publikācijas nosaukums ir visai ambiciozs, tās pamatojums ir balstīts uz reāliem faktiem un skaitļiem. Šis 6 lappušu dokuments ir ļoti interesanta lasāmviela, ko iesaku visiem, kas kaut cik interesējas par programmatūras attīstību.
Kāds citāts:
“Uz atvērtā pirmkoda risinājumiem attiecas mazāk par 1% no globālām programmatūras izmaksām, bet tie ļauj ietaupīt vairāk par 25% no tām..”
(“Open Source solutions represent less than 1% of global software spend, and yet now enable a reduction of more than 25% of such spending..”)

Saites:
+ publikācija: “How Open Source Software Can Save the ICT Industry One Trillion Dollars per Year“
+ neliels apskats par to Computerworld UK ziņu portālā

Linux.edu.lv