<?xml version="1.0" encoding="UTF-8"?><rss version="2.0"
	xmlns:content="http://purl.org/rss/1.0/modules/content/"
	xmlns:dc="http://purl.org/dc/elements/1.1/"
	xmlns:atom="http://www.w3.org/2005/Atom"
	xmlns:sy="http://purl.org/rss/1.0/modules/syndication/"
		>
<channel>
	<title>Komentāri par Atvērtās ziņas &#124; Atvērtās ziņas</title>
	<atom:link href="http://www.open-news.lv/comments/feed" rel="self" type="application/rss+xml" />
	<link>http://www.open-news.lv</link>
	<description>nedaudz par Linux, BSD un vēl šo to...</description>
	<lastBuildDate>Wed, 19 Jun 2013 19:27:00 +0000</lastBuildDate>
	<sy:updatePeriod>hourly</sy:updatePeriod>
	<sy:updateFrequency>1</sy:updateFrequency>
	<generator>http://wordpress.org/?v=3.5.1</generator>
	<item>
		<title>Komentāri iekš Iznācis Linux Mint 15 no Gatis Kalniņš</title>
		<link>http://www.open-news.lv/10483-iznacis-linux-mint-15/comment-page-1#comment-2580</link>
		<dc:creator>Gatis Kalniņš</dc:creator>
		<pubDate>Wed, 19 Jun 2013 19:27:00 +0000</pubDate>
		<guid isPermaLink="false">http://www.open-news.lv/?p=10483#comment-2580</guid>
		<description><![CDATA[Uzliku Cinnamon versiju. Pagaidām tikai pozitīvas sajūtas :)]]></description>
		<content:encoded><![CDATA[<p>Uzliku Cinnamon versiju. Pagaidām tikai pozitīvas sajūtas <img src='http://www.open-news.lv/wp-includes/images/smilies/icon_smile.gif' alt=':)' class='wp-smiley' /> </p>
]]></content:encoded>
	</item>
	<item>
		<title>Komentāri iekš MySQL dibinātājs piedāvājis jaunu biznesa modeli Business Source, kas paredzēts atvērtā koda programmatūras atprečošanai no Gatis Kalniņš</title>
		<link>http://www.open-news.lv/10629-mysql-dibinatajs-piedavajis-jaunu-biznesa-modeli-business-source-kas-paredzets-atverta-koda-programmaturas-atprecosanai/comment-page-1#comment-2579</link>
		<dc:creator>Gatis Kalniņš</dc:creator>
		<pubDate>Thu, 06 Jun 2013 08:28:00 +0000</pubDate>
		<guid isPermaLink="false">http://www.open-news.lv/?p=10629#comment-2579</guid>
		<description><![CDATA[Pati par sevi ideja jau nav slikta. Tā kā tā ir pasviesta kopienai, būs interesanti paskatīties kā viss attīstīsies.]]></description>
		<content:encoded><![CDATA[<p>Pati par sevi ideja jau nav slikta. Tā kā tā ir pasviesta kopienai, būs interesanti paskatīties kā viss attīstīsies.</p>
]]></content:encoded>
	</item>
	<item>
		<title>Komentāri iekš MySQL dibinātājs piedāvājis jaunu biznesa modeli Business Source, kas paredzēts atvērtā koda programmatūras atprečošanai no Neticis</title>
		<link>http://www.open-news.lv/10629-mysql-dibinatajs-piedavajis-jaunu-biznesa-modeli-business-source-kas-paredzets-atverta-koda-programmaturas-atprecosanai/comment-page-1#comment-2578</link>
		<dc:creator>Neticis</dc:creator>
		<pubDate>Thu, 06 Jun 2013 08:24:00 +0000</pubDate>
		<guid isPermaLink="false">http://www.open-news.lv/?p=10629#comment-2578</guid>
		<description><![CDATA[Izskatās, ka Videniuss neparedzēti ātri notrallinājis miljonus no MySQL pārdošanas Sun, un tagad mēģina cīnīties ar Oracle — kuram pietiks nekaunības piesaukt &quot;open&quot; tur, kur patiesībā ir tikai izspiešana.]]></description>
		<content:encoded><![CDATA[<p>Izskatās, ka Videniuss neparedzēti ātri notrallinājis miljonus no MySQL pārdošanas Sun, un tagad mēģina cīnīties ar Oracle — kuram pietiks nekaunības piesaukt &#8220;open&#8221; tur, kur patiesībā ir tikai izspiešana.</p>
]]></content:encoded>
	</item>
	<item>
		<title>Komentāri iekš Debian &#8220;Wheezy&#8221; ieraudzīs dienas gaismu 5. maijā no Gatis Kalniņš</title>
		<link>http://www.open-news.lv/10363-debian-wheezy-ieraudzis-dienas-gaismu-5-maija/comment-page-1#comment-2577</link>
		<dc:creator>Gatis Kalniņš</dc:creator>
		<pubDate>Thu, 06 Jun 2013 06:32:00 +0000</pubDate>
		<guid isPermaLink="false">http://www.open-news.lv/?p=10363#comment-2577</guid>
		<description><![CDATA[+1 . es pēc maldīšanās pa Ubuntu pasauli atgriezos atpakaļ pie Slackware :)]]></description>
		<content:encoded><![CDATA[<p>+1 . es pēc maldīšanās pa Ubuntu pasauli atgriezos atpakaļ pie Slackware <img src='http://www.open-news.lv/wp-includes/images/smilies/icon_smile.gif' alt=':)' class='wp-smiley' /> </p>
]]></content:encoded>
	</item>
	<item>
		<title>Komentāri iekš Debian &#8220;Wheezy&#8221; ieraudzīs dienas gaismu 5. maijā no sergejs</title>
		<link>http://www.open-news.lv/10363-debian-wheezy-ieraudzis-dienas-gaismu-5-maija/comment-page-1#comment-2576</link>
		<dc:creator>sergejs</dc:creator>
		<pubDate>Wed, 05 Jun 2013 13:01:00 +0000</pubDate>
		<guid isPermaLink="false">http://www.open-news.lv/?p=10363#comment-2576</guid>
		<description><![CDATA[Mint ir mēģināts. Lieta tāda, ka visi šitie Ubuntas un Minti, kā arī tālāk uz tiem bāzētie ir pievilcīgi ar to, ka tur it kā pārsvarā atrodami pēdējie risinājumi kā darba vidē, tā tālāk aplikācijām, bet tas viss īsti kopā neštellē. Debians ir prastāks, viennozīmīgi, tāpat tur bij nedaudz jāpajaucas, kamēr uzliku savu AMD videokarti un tāpat bij ar Broadcom w-fi adapteri, jo tas nebij gluži ar vienu peles klikšķi izdarāms, bet uzlikās un atšķirībā no Ubuntu, kur mana videokarte nav īsti saderīga ar pēdējām kernel versijām un vienkārši nefunkcionē (īpašniekdraiveris), taisa lažas, piemēram, skatoties fleša video uz pilna ekrāna un visādi citādi bendē pēdējos nervus, šeit viss ir kārtībā. Vienīgā škrobe, uz Wheezy nav pieejams pēdējias kdenlive, jo pēdējā nav stable versija, bet to, saprotams, var ar dažiem vardarbīgākiem paņēmieniem atrisināt :D Iesācējam linux pasaulē noteikti labāk ņemt Mint vai Ubuntu, bet jo dziļāk tajā visā lien, jo citādākas prasības rodas. Gribas kaut kā uz Arch saņemties un pamēģināt, tur ar saka, ka labs un pēc debian sāku saprast kāpēc tā runā :)]]></description>
		<content:encoded><![CDATA[<p>Mint ir mēģināts. Lieta tāda, ka visi šitie Ubuntas un Minti, kā arī tālāk uz tiem bāzētie ir pievilcīgi ar to, ka tur it kā pārsvarā atrodami pēdējie risinājumi kā darba vidē, tā tālāk aplikācijām, bet tas viss īsti kopā neštellē. Debians ir prastāks, viennozīmīgi, tāpat tur bij nedaudz jāpajaucas, kamēr uzliku savu AMD videokarti un tāpat bij ar Broadcom w-fi adapteri, jo tas nebij gluži ar vienu peles klikšķi izdarāms, bet uzlikās un atšķirībā no Ubuntu, kur mana videokarte nav īsti saderīga ar pēdējām kernel versijām un vienkārši nefunkcionē (īpašniekdraiveris), taisa lažas, piemēram, skatoties fleša video uz pilna ekrāna un visādi citādi bendē pēdējos nervus, šeit viss ir kārtībā. Vienīgā škrobe, uz Wheezy nav pieejams pēdējias kdenlive, jo pēdējā nav stable versija, bet to, saprotams, var ar dažiem vardarbīgākiem paņēmieniem atrisināt <img src='http://www.open-news.lv/wp-includes/images/smilies/icon_biggrin.gif' alt=':D' class='wp-smiley' />  Iesācējam linux pasaulē noteikti labāk ņemt Mint vai Ubuntu, bet jo dziļāk tajā visā lien, jo citādākas prasības rodas. Gribas kaut kā uz Arch saņemties un pamēģināt, tur ar saka, ka labs un pēc debian sāku saprast kāpēc tā runā <img src='http://www.open-news.lv/wp-includes/images/smilies/icon_smile.gif' alt=':)' class='wp-smiley' /> </p>
]]></content:encoded>
	</item>
	<item>
		<title>Komentāri iekš Debian maina Mozilla produktu atbalsta politiku no Andron Mc</title>
		<link>http://www.open-news.lv/10559-debian-maina-mozilla-produktu-atbalsta-politiku/comment-page-1#comment-2575</link>
		<dc:creator>Andron Mc</dc:creator>
		<pubDate>Tue, 04 Jun 2013 20:35:00 +0000</pubDate>
		<guid isPermaLink="false">http://www.open-news.lv/?p=10559#comment-2575</guid>
		<description><![CDATA[Jaunie Firefox ir vienkārši pretīgi un nelietojami. Mozilla dara visu iespējamo, lai lēnām cilvēkus aizdzītu uz kautko citu.
Parādijies kautkāds pretīgs download manager, tikai BEZ resume funkcijas. Jārokas pa google un about:config pēc instalēšanas, lai varētu izslēgt kautkādus traucēkļus (piemēram, browser.urlbar.trimURLs)
Thunderbirdā virs nav normāls Forward as attachment UN Forward, bet gan katru reizi jālien options/preferences lai pārslēgtos. Thunderbirds veljoprojām nesaprot ka (99% jūzeriem) jūzerneims jau vismaz 10 gadus ir pilnā e-pasta parole. 

Mozilla visu cenšas sapist.]]></description>
		<content:encoded><![CDATA[<p>Jaunie Firefox ir vienkārši pretīgi un nelietojami. Mozilla dara visu iespējamo, lai lēnām cilvēkus aizdzītu uz kautko citu.<br />
Parādijies kautkāds pretīgs download manager, tikai BEZ resume funkcijas. Jārokas pa google un about:config pēc instalēšanas, lai varētu izslēgt kautkādus traucēkļus (piemēram, browser.urlbar.trimURLs)<br />
Thunderbirdā virs nav normāls Forward as attachment UN Forward, bet gan katru reizi jālien options/preferences lai pārslēgtos. Thunderbirds veljoprojām nesaprot ka (99% jūzeriem) jūzerneims jau vismaz 10 gadus ir pilnā e-pasta parole. </p>
<p>Mozilla visu cenšas sapist.</p>
]]></content:encoded>
	</item>
	<item>
		<title>Komentāri iekš Pieeja, kuru izmantojot, Fedora varētu kļūt par aktuālu serveru distribūciju no Andron Mc</title>
		<link>http://www.open-news.lv/10598-pieeja-kuru-izmantojot-fedora-varetu-klut-par-aktualu-serveru-distribuciju/comment-page-1#comment-2574</link>
		<dc:creator>Andron Mc</dc:creator>
		<pubDate>Tue, 04 Jun 2013 20:28:00 +0000</pubDate>
		<guid isPermaLink="false">http://www.open-news.lv/?p=10598#comment-2574</guid>
		<description><![CDATA[Tieši vel vecās Fedoras moš varēja kautkam lietot, bet nu principā Fedora ir sūds. Tagad visus Fedoras anālismus jau vairs neatceros, jo testēju pirms kāda mēneša, bet nu 1 spilgtu daunismu atcerēšos visu laiku - da jebkuram portjikam, vai darbstacijai ar 1 disku, Fedora mēģina uzbāzt LVM, nosaucot to par SIMPLE storage. Iesācējs kurš uz tā uzraujas - pēc tam būs ļoti &quot;laimīgs&quot;.]]></description>
		<content:encoded><![CDATA[<p>Tieši vel vecās Fedoras moš varēja kautkam lietot, bet nu principā Fedora ir sūds. Tagad visus Fedoras anālismus jau vairs neatceros, jo testēju pirms kāda mēneša, bet nu 1 spilgtu daunismu atcerēšos visu laiku &#8211; da jebkuram portjikam, vai darbstacijai ar 1 disku, Fedora mēģina uzbāzt LVM, nosaucot to par SIMPLE storage. Iesācējs kurš uz tā uzraujas &#8211; pēc tam būs ļoti &#8220;laimīgs&#8221;.</p>
]]></content:encoded>
	</item>
	<item>
		<title>Komentāri iekš Debian &#8220;Wheezy&#8221; ieraudzīs dienas gaismu 5. maijā no Krotow</title>
		<link>http://www.open-news.lv/10363-debian-wheezy-ieraudzis-dienas-gaismu-5-maija/comment-page-1#comment-2573</link>
		<dc:creator>Krotow</dc:creator>
		<pubDate>Tue, 04 Jun 2013 08:57:00 +0000</pubDate>
		<guid isPermaLink="false">http://www.open-news.lv/?p=10363#comment-2573</guid>
		<description><![CDATA[Mint-am arī versijas mainās, tai skaitā Debian bāzes versija (sk. LMDE).

Lai gan Debian paša un darba vajadzībām labāk ir sevi pierādījis kā serveris, nevis lietotāja darbstacija, tomēr &quot;stabilāko versiju&quot; lietotājus var saprast :)]]></description>
		<content:encoded><![CDATA[<p>Mint-am arī versijas mainās, tai skaitā Debian bāzes versija (sk. LMDE).</p>
<p>Lai gan Debian paša un darba vajadzībām labāk ir sevi pierādījis kā serveris, nevis lietotāja darbstacija, tomēr &#8220;stabilāko versiju&#8221; lietotājus var saprast <img src='http://www.open-news.lv/wp-includes/images/smilies/icon_smile.gif' alt=':)' class='wp-smiley' /> </p>
]]></content:encoded>
	</item>
	<item>
		<title>Komentāri iekš Īsziņa: Arch Linux visi izpildāmie faili tagad būšot /usr/bin direktorijā no Krotow</title>
		<link>http://www.open-news.lv/10571-iszina-arch-linux-visi-izpildamie-faili-tagad-busot-usrbin-direktorija/comment-page-1#comment-2572</link>
		<dc:creator>Krotow</dc:creator>
		<pubDate>Tue, 04 Jun 2013 08:53:00 +0000</pubDate>
		<guid isPermaLink="false">http://www.open-news.lv/?p=10571#comment-2572</guid>
		<description><![CDATA[Tā vēsturiski izveidojās vēl no vecajām UNIX sistēmām, kad uzstādāmo sistēmu kompilēja no nulles. Lai sistēmas izpildāmos failus nodalītu no lietotāja programmu izpildāmajiem failiem, tos lika atsevišķi. Vēl skriptus lika /sbin (lietotāju programmu skriptus - /usr/sbin). Kopš parādījās 64 bitu sistēmas, klāt pienāca arī varianti: bin32/bin64 un lib32/lib64 - lai nodalītu 32 bitu un 64 bitu izpildāmos failus un bibliotēkas.]]></description>
		<content:encoded><![CDATA[<p>Tā vēsturiski izveidojās vēl no vecajām UNIX sistēmām, kad uzstādāmo sistēmu kompilēja no nulles. Lai sistēmas izpildāmos failus nodalītu no lietotāja programmu izpildāmajiem failiem, tos lika atsevišķi. Vēl skriptus lika /sbin (lietotāju programmu skriptus &#8211; /usr/sbin). Kopš parādījās 64 bitu sistēmas, klāt pienāca arī varianti: bin32/bin64 un lib32/lib64 &#8211; lai nodalītu 32 bitu un 64 bitu izpildāmos failus un bibliotēkas.</p>
]]></content:encoded>
	</item>
	<item>
		<title>Komentāri iekš Īsziņa: Arch Linux visi izpildāmie faili tagad būšot /usr/bin direktorijā no Gatis Kalniņš</title>
		<link>http://www.open-news.lv/10571-iszina-arch-linux-visi-izpildamie-faili-tagad-busot-usrbin-direktorija/comment-page-1#comment-2571</link>
		<dc:creator>Gatis Kalniņš</dc:creator>
		<pubDate>Tue, 04 Jun 2013 06:58:00 +0000</pubDate>
		<guid isPermaLink="false">http://www.open-news.lv/?p=10571#comment-2571</guid>
		<description><![CDATA[Neesmu iedziļinājies aprakstos, taču no prakses šķiet, ka pamatā bija vēlme nodalīt lietotāja aplikāciju izpildāmos failus no sistēmas utilitām un tml.]]></description>
		<content:encoded><![CDATA[<p>Neesmu iedziļinājies aprakstos, taču no prakses šķiet, ka pamatā bija vēlme nodalīt lietotāja aplikāciju izpildāmos failus no sistēmas utilitām un tml.</p>
]]></content:encoded>
	</item>
	<item>
		<title>Komentāri iekš Īsziņa: Arch Linux visi izpildāmie faili tagad būšot /usr/bin direktorijā no Mārtiņš</title>
		<link>http://www.open-news.lv/10571-iszina-arch-linux-visi-izpildamie-faili-tagad-busot-usrbin-direktorija/comment-page-1#comment-2570</link>
		<dc:creator>Mārtiņš</dc:creator>
		<pubDate>Tue, 04 Jun 2013 06:47:00 +0000</pubDate>
		<guid isPermaLink="false">http://www.open-news.lv/?p=10571#comment-2570</guid>
		<description><![CDATA[Vienmēr licies jokaini, kādēļ nepieciešamas tik daudz bināro failu direktorijas linux distribūcijās. Pa lielam tas pats ar bibliotēkām, kam nepieciešams /lib64, ja varētu visu turēt /usr/lib64.]]></description>
		<content:encoded><![CDATA[<p>Vienmēr licies jokaini, kādēļ nepieciešamas tik daudz bināro failu direktorijas linux distribūcijās. Pa lielam tas pats ar bibliotēkām, kam nepieciešams /lib64, ja varētu visu turēt /usr/lib64.</p>
]]></content:encoded>
	</item>
	<item>
		<title>Komentāri iekš Austrālijas varas iestādes plāno izmantot dokumentu formātu ODF no Krotow</title>
		<link>http://www.open-news.lv/10503-australijas-varas-iestades-plano-izmantot-dokumentu-formatu-odf/comment-page-1#comment-2569</link>
		<dc:creator>Krotow</dc:creator>
		<pubDate>Tue, 04 Jun 2013 06:44:00 +0000</pubDate>
		<guid isPermaLink="false">http://www.open-news.lv/?p=10503#comment-2569</guid>
		<description><![CDATA[Austrālijas interneta specifika ar limitēto maksas trafiku būs darījusi savu. Taču šoreiz tas ir nācis par labu visiem.]]></description>
		<content:encoded><![CDATA[<p>Austrālijas interneta specifika ar limitēto maksas trafiku būs darījusi savu. Taču šoreiz tas ir nācis par labu visiem.</p>
]]></content:encoded>
	</item>
	<item>
		<title>Komentāri iekš Igaunijas Valsts informācijas servisi attīstīsies atvērtu projektu veidā no Trivik</title>
		<link>http://www.open-news.lv/10496-igaunijas-valsts-informacijas-servisi-attistisies-atvertu-projektu-veida/comment-page-1#comment-2568</link>
		<dc:creator>Trivik</dc:creator>
		<pubDate>Mon, 03 Jun 2013 18:00:00 +0000</pubDate>
		<guid isPermaLink="false">http://www.open-news.lv/?p=10496#comment-2568</guid>
		<description><![CDATA[Nestrādāju pašvaldībā. Bet sen jau visi darbojas ar ODF pilnīgi oficiāli, jo

2010.gada 29.decembrī ir stājušies spēkā 21.12.2010. MK noteikumi Nr.1163 “Grozījumi Ministru kabineta 2005.gada 28.jūnija noteikumos Nr.473 “Elektronisko dokumentu izstrādāšanas, noformēšanas, glabāšanas un aprites kārtība valsts un pašvaldību iestādēs un kārtība, kādā notiek elektronisko dokumentu aprite starp valsts un pašvaldību iestādēm vai starp šīm iestādēm un fiziskajām un juridiskajām personām”&quot;.

Grozījumi nosaka, ka elektroniskos dokumentus, kuri iesniedzami valsts un pašvaldību iestādēm, var izstrādāt un noformēt, izmantojot atvērto dokumentu formātu (ODF) biroja lietotnēm.]]></description>
		<content:encoded><![CDATA[<p>Nestrādāju pašvaldībā. Bet sen jau visi darbojas ar ODF pilnīgi oficiāli, jo</p>
<p>2010.gada 29.decembrī ir stājušies spēkā 21.12.2010. MK noteikumi Nr.1163 “Grozījumi Ministru kabineta 2005.gada 28.jūnija noteikumos Nr.473 “Elektronisko dokumentu izstrādāšanas, noformēšanas, glabāšanas un aprites kārtība valsts un pašvaldību iestādēs un kārtība, kādā notiek elektronisko dokumentu aprite starp valsts un pašvaldību iestādēm vai starp šīm iestādēm un fiziskajām un juridiskajām personām”&#8221;.</p>
<p>Grozījumi nosaka, ka elektroniskos dokumentus, kuri iesniedzami valsts un pašvaldību iestādēm, var izstrādāt un noformēt, izmantojot atvērto dokumentu formātu (ODF) biroja lietotnēm.</p>
]]></content:encoded>
	</item>
	<item>
		<title>Komentāri iekš Grāmatvedības programmatūra 1С:Предприятие 8.3 ar pilnvērtīgu Linux atbalstu no Krotow</title>
		<link>http://www.open-news.lv/10464-gramatvedibas-programmatura-1%d1%81%d0%bf%d1%80%d0%b5%d0%b4%d0%bf%d1%80%d0%b8%d1%8f%d1%82%d0%b8%d0%b5-8-3-ar-pilnvertigu-linux-atbalstu/comment-page-1#comment-2567</link>
		<dc:creator>Krotow</dc:creator>
		<pubDate>Mon, 03 Jun 2013 10:00:00 +0000</pubDate>
		<guid isPermaLink="false">http://www.open-news.lv/?p=10464#comment-2567</guid>
		<description><![CDATA[Visumā patīkama ziņa. Līdz šim vienīgā Latvijā pieejamā vietējai likumdošanai pielāgotā daudzplatformu grāmatvedības sistēma bija Hansa, taču 1C ir ērtāk lietojama. Turpmāk zināšu, ko ieteikt.]]></description>
		<content:encoded><![CDATA[<p>Visumā patīkama ziņa. Līdz šim vienīgā Latvijā pieejamā vietējai likumdošanai pielāgotā daudzplatformu grāmatvedības sistēma bija Hansa, taču 1C ir ērtāk lietojama. Turpmāk zināšu, ko ieteikt.</p>
]]></content:encoded>
	</item>
	<item>
		<title>Komentāri iekš Ubuntu izstrādātāji attīsta speciālu instalācijas pakotņu formātu no Krotow</title>
		<link>http://www.open-news.lv/10423-ubuntu-izstradataji-attista-specialu-instalacijas-pakotnu-formatu/comment-page-1#comment-2566</link>
		<dc:creator>Krotow</dc:creator>
		<pubDate>Mon, 03 Jun 2013 09:58:00 +0000</pubDate>
		<guid isPermaLink="false">http://www.open-news.lv/?p=10423#comment-2566</guid>
		<description><![CDATA[Ubuntu aiziet ābola virzienā - MacOSX arī ir Applications direktorija, kurā instalējas visas programmas, ko uzstāda lietotājs. Taču virziens principā pareizs.]]></description>
		<content:encoded><![CDATA[<p>Ubuntu aiziet ābola virzienā &#8211; MacOSX arī ir Applications direktorija, kurā instalējas visas programmas, ko uzstāda lietotājs. Taču virziens principā pareizs.</p>
]]></content:encoded>
	</item>
	<item>
		<title>Komentāri iekš Jaunas problēmas ar Linux uzstādīšanu datoros, kas tiek piedāvāti ar uzstādītu Windows 8 operētājsistēmu no Krotow</title>
		<link>http://www.open-news.lv/10472-jaunas-problemas-ar-linux-uzstadisanu-datoros-kas-tiek-piedavati-ar-uzstaditu-windows-8-operetajsistemu/comment-page-1#comment-2565</link>
		<dc:creator>Krotow</dc:creator>
		<pubDate>Mon, 03 Jun 2013 09:47:00 +0000</pubDate>
		<guid isPermaLink="false">http://www.open-news.lv/?p=10472#comment-2565</guid>
		<description><![CDATA[Līdz šim vismaz paša rokas nonākušajiem &quot;Win8 savietojamajiem&quot; datoriem BIOS varēja UEFI atslēgt un ielādēties pa vecam un tad uzinstalēt Linux. Ieskaitot bēdīgi slaveno Samsung 5. sēriju (pat izdevās nenograut BIOS). Sliktāk būs, kad Microsoft Windows savietojamībai piespiedīs ražotājus bloķēt iespēju UEFI atslēgt un lai varētu ielādēt kaut ko citu, vajadzēs ķerties pie laptopu rūtošanas. Lūk te ir darbiņš ES iestādēm.]]></description>
		<content:encoded><![CDATA[<p>Līdz šim vismaz paša rokas nonākušajiem &#8220;Win8 savietojamajiem&#8221; datoriem BIOS varēja UEFI atslēgt un ielādēties pa vecam un tad uzinstalēt Linux. Ieskaitot bēdīgi slaveno Samsung 5. sēriju (pat izdevās nenograut BIOS). Sliktāk būs, kad Microsoft Windows savietojamībai piespiedīs ražotājus bloķēt iespēju UEFI atslēgt un lai varētu ielādēt kaut ko citu, vajadzēs ķerties pie laptopu rūtošanas. Lūk te ir darbiņš ES iestādēm.</p>
]]></content:encoded>
	</item>
	<item>
		<title>Komentāri iekš Igaunijas Valsts informācijas servisi attīstīsies atvērtu projektu veidā no Krotow</title>
		<link>http://www.open-news.lv/10496-igaunijas-valsts-informacijas-servisi-attistisies-atvertu-projektu-veida/comment-page-1#comment-2564</link>
		<dc:creator>Krotow</dc:creator>
		<pubDate>Mon, 03 Jun 2013 09:40:00 +0000</pubDate>
		<guid isPermaLink="false">http://www.open-news.lv/?p=10496#comment-2564</guid>
		<description><![CDATA[Uzsākt tādus projektus tikai ar paša iniciatīvu nav viegli - piekrītu.


Kad Valmierā pašvaldībās kā dokumentu apmaiņas standartu ieviesīs ODF?]]></description>
		<content:encoded><![CDATA[<p>Uzsākt tādus projektus tikai ar paša iniciatīvu nav viegli &#8211; piekrītu.</p>
<p>Kad Valmierā pašvaldībās kā dokumentu apmaiņas standartu ieviesīs ODF?</p>
]]></content:encoded>
	</item>
</channel>
</rss>
