<?xml version="1.0" encoding="UTF-8"?>
<rss version="2.0"
	xmlns:content="http://purl.org/rss/1.0/modules/content/"
	xmlns:wfw="http://wellformedweb.org/CommentAPI/"
	xmlns:dc="http://purl.org/dc/elements/1.1/"
	xmlns:atom="http://www.w3.org/2005/Atom"
	xmlns:sy="http://purl.org/rss/1.0/modules/syndication/"
	xmlns:slash="http://purl.org/rss/1.0/modules/slash/"
	>

<channel>
	<title>Atvērtās Pasaules jaunumi</title>
	<atom:link href="http://www.open-news.lv/feed" rel="self" type="application/rss+xml" />
	<link>http://www.open-news.lv</link>
	<description>nedaudz par Linux, BSD un vēl šo to...</description>
	<lastBuildDate>Tue, 31 Aug 2010 10:24:46 +0000</lastBuildDate>
	<language>en</language>
	<sy:updatePeriod>hourly</sy:updatePeriod>
	<sy:updateFrequency>1</sy:updateFrequency>
	<generator>http://wordpress.org/?v=3.1-alpha</generator>
		<item>
		<title>H.264 tiešsaistes servisos arī turpmāk būs izmantojams bez maksas</title>
		<link>http://www.open-news.lv/5855-h-264-tiessaistes-servisos-ari-turpmak-bus-izmantojams-bez-maksas</link>
		<comments>http://www.open-news.lv/5855-h-264-tiessaistes-servisos-ari-turpmak-bus-izmantojams-bez-maksas#comments</comments>
		<pubDate>Tue, 31 Aug 2010 10:24:46 +0000</pubDate>
		<dc:creator>Armands</dc:creator>
				<category><![CDATA[Dažādi]]></category>
		<category><![CDATA[h.264]]></category>

		<guid isPermaLink="false">http://www.open-news.lv/?p=5855</guid>
		<description><![CDATA[<p style="text-align: justify;">Pēc pēdējās kompānijas MPEG LA <a href="http://www.businesswire.com/news/home/20100825006629/en">publicētās</a> informācijas ir noprotams, ka H.264 tiešsaistes servisos varēs izmantot bez papildus licences maksas.  Šāda labvēlība visticamāk ir saistīta ar konkurentu vēlmi piedāvāt alternatīvas (Google VP8 utt.), kas ievērojami samazinātu šī kodējuma popularitāti.</p>
<p style="text-align: justify;">Labvēlība attiecināma gan tikai uz tiešsaistes lietošanu, bet pārējos gadījumos no 2011. gada 1.janvāra tiks iekasēta licences maksa.</p>
<p style="text-align: justify;">Avots: www.opennet.ru</p>
<p style="text-align: justify;">H.264 patenta tiesības kompānijai ir līdz pat 2028. gadam, bet visticamāk jau pēc pāris gadiem tehnoloģija būs novecojusi un to aizstās cits informatīvāks risinājums.</p>
<!-- PHP 5.x --><div style="display:block"><small><em></em></small></div>]]></description>
			<content:encoded><![CDATA[<p style="text-align: justify;">Pēc pēdējās kompānijas MPEG LA <a href="http://www.businesswire.com/news/home/20100825006629/en">publicētās</a> informācijas ir noprotams, ka H.264 tiešsaistes servisos varēs izmantot bez papildus licences maksas.  Šāda labvēlība visticamāk ir saistīta ar konkurentu vēlmi piedāvāt alternatīvas (Google VP8 utt.), kas ievērojami samazinātu šī kodējuma popularitāti.</p>
<p style="text-align: justify;">Labvēlība attiecināma gan tikai uz tiešsaistes lietošanu, bet pārējos gadījumos no 2011. gada 1.janvāra tiks iekasēta licences maksa.</p>
<p style="text-align: justify;">Avots: www.opennet.ru</p>
<p style="text-align: justify;">H.264 patenta tiesības kompānijai ir līdz pat 2028. gadam, bet visticamāk jau pēc pāris gadiem tehnoloģija būs novecojusi un to aizstās cits informatīvāks risinājums.</p>
<!-- PHP 5.x -->]]></content:encoded>
			<wfw:commentRss>http://www.open-news.lv/5855-h-264-tiessaistes-servisos-ari-turpmak-bus-izmantojams-bez-maksas/feed</wfw:commentRss>
		<slash:comments>2</slash:comments>
		</item>
		<item>
		<title>Viens no Microsoft dibinātājiem tiesājas ar Apple, Google, AOL, Facebook, ebay un Yahoo</title>
		<link>http://www.open-news.lv/5847-viens-no-microsoft-dibinatajiem-tiesajas-ar-apple-google-aol-facebook-ebay-un-yahoo</link>
		<comments>http://www.open-news.lv/5847-viens-no-microsoft-dibinatajiem-tiesajas-ar-apple-google-aol-facebook-ebay-un-yahoo#comments</comments>
		<pubDate>Mon, 30 Aug 2010 14:07:10 +0000</pubDate>
		<dc:creator>swami</dc:creator>
				<category><![CDATA[GNU/Linux]]></category>

		<guid isPermaLink="false">http://www.open-news.lv/?p=5847</guid>
		<description><![CDATA[<p style="text-align: justify;"><img class="alignright size-full wp-image-123" style="border: 0pt none; margin-left: 5px; margin-right: 5px;" title="temida" src="http://www.open-news.lv/wp-content/uploads/2009/01/temida.gif" alt="" width="100" height="180" /><a href="http://en.wikipedia.org/wiki/Paul_Allen" target="_blank">Pols Allens</a>, kas 1975.gadā kopā ar Bilu Geitsu stāvēja pie kompānijas Microsoft šūpuļa, bet 1983.gadā atgājis no kompānijas vadīšanas, <a href="http://arstechnica.com/apple/news/2010/08/microsoft-cofounder-drops-patent-bomb-on-apple-google-facebook.ars" target="_blank">iesniedzis</a> tiesā prasību pret kompānijām Apple, Google, AOL, Facebook, ebay, Netflix, Office Depot, OfficeMax, Staples, Yahoo un YouTube, kuras tiek apsūdzētas četru, ar meklēšanas tehnoloģijām saist&#8217;ītu patentu pārkāpšanā. Sūdzība iesniegta no kompānijas Interval Research Corp, kas pieder Polam Allenam.</p>
<p style="text-align: justify;"><span id="more-5847"></span></p>
<p style="text-align: justify;">Lietā figurējošie patenti saistīti ar informācijas uzkrāšanu par lietotāja interesēm un attiecīgu papildelementu izvadi, kas lietotājam varētu būt interesanti. Piemēram, šiem patentiem atbilst sistēmas, kas meklēšanas laikā papildus meklēšanas rezultātiem izvada ieteikumus paskatīties pieprasījumam atbilstošus attēlus, video un tml.</p>
<p style="text-align: justify;">Kompānija Google reaģējusi ar paziņojumu, ka prasībā figurē acīmredzamas lietas. Google pārstāvis izteicis nožēlu, ka &#8220;Pola Allena iesāktās tiesas prāvas ar Amerikas inovatīvākajām kompānijām demonstrē nepatīkamu tendenci, ka atsevišķas kompānijas cenšas konkurēt, izmantojot tiesu, nevis tirgū piedāvājot pieklājīgus produktus. Inovācijas ir nevis tiesu procesi, bet gan veids, kādā tirgū tiek piedāvāti produkti un servisi, kas var izrādīties noderīgi miljoniem cilvēku visā pasaulē&#8221;.</p>
<p style="text-align: justify;">Lietā figurējošie patenti: <a href="http://www.google.com/patents/about?id=IQEWAAAAEBAJ&amp;dq=6,263,507" target="_blank">6263507</a> (1999.gads), <a href="http://www.google.com/patents/about?id=PHSpAAAAEBAJ&amp;dq=6,034,652" target="_blank">6034652</a> (2004.gads), <a href="http://www.google.com/patents/about?id=PHSpAAAAEBAJ&amp;dq=6,788,314" target="_blank">6788314</a> (2004.gads) un <a href="http://www.google.com/patents/about?id=QncSAAAAEBAJ&amp;dq=6,757,682" target="_blank">6757682</a> (2000.gads).</p>
<!-- PHP 5.x --><div style="display:block"><small><em></em></small></div>]]></description>
			<content:encoded><![CDATA[<p style="text-align: justify;"><img class="alignright size-full wp-image-123" style="border: 0pt none; margin-left: 5px; margin-right: 5px;" title="temida" src="http://www.open-news.lv/wp-content/uploads/2009/01/temida.gif" alt="" width="100" height="180" /><a href="http://en.wikipedia.org/wiki/Paul_Allen" target="_blank">Pols Allens</a>, kas 1975.gadā kopā ar Bilu Geitsu stāvēja pie kompānijas Microsoft šūpuļa, bet 1983.gadā atgājis no kompānijas vadīšanas, <a href="http://arstechnica.com/apple/news/2010/08/microsoft-cofounder-drops-patent-bomb-on-apple-google-facebook.ars" target="_blank">iesniedzis</a> tiesā prasību pret kompānijām Apple, Google, AOL, Facebook, ebay, Netflix, Office Depot, OfficeMax, Staples, Yahoo un YouTube, kuras tiek apsūdzētas četru, ar meklēšanas tehnoloģijām saist&#8217;ītu patentu pārkāpšanā. Sūdzība iesniegta no kompānijas Interval Research Corp, kas pieder Polam Allenam.</p>
<p style="text-align: justify;"><span id="more-5847"></span></p>
<p style="text-align: justify;">Lietā figurējošie patenti saistīti ar informācijas uzkrāšanu par lietotāja interesēm un attiecīgu papildelementu izvadi, kas lietotājam varētu būt interesanti. Piemēram, šiem patentiem atbilst sistēmas, kas meklēšanas laikā papildus meklēšanas rezultātiem izvada ieteikumus paskatīties pieprasījumam atbilstošus attēlus, video un tml.</p>
<p style="text-align: justify;">Kompānija Google reaģējusi ar paziņojumu, ka prasībā figurē acīmredzamas lietas. Google pārstāvis izteicis nožēlu, ka &#8220;Pola Allena iesāktās tiesas prāvas ar Amerikas inovatīvākajām kompānijām demonstrē nepatīkamu tendenci, ka atsevišķas kompānijas cenšas konkurēt, izmantojot tiesu, nevis tirgū piedāvājot pieklājīgus produktus. Inovācijas ir nevis tiesu procesi, bet gan veids, kādā tirgū tiek piedāvāti produkti un servisi, kas var izrādīties noderīgi miljoniem cilvēku visā pasaulē&#8221;.</p>
<p style="text-align: justify;">Lietā figurējošie patenti: <a href="http://www.google.com/patents/about?id=IQEWAAAAEBAJ&amp;dq=6,263,507" target="_blank">6263507</a> (1999.gads), <a href="http://www.google.com/patents/about?id=PHSpAAAAEBAJ&amp;dq=6,034,652" target="_blank">6034652</a> (2004.gads), <a href="http://www.google.com/patents/about?id=PHSpAAAAEBAJ&amp;dq=6,788,314" target="_blank">6788314</a> (2004.gads) un <a href="http://www.google.com/patents/about?id=QncSAAAAEBAJ&amp;dq=6,757,682" target="_blank">6757682</a> (2000.gads).</p>
<!-- PHP 5.x -->]]></content:encoded>
			<wfw:commentRss>http://www.open-news.lv/5847-viens-no-microsoft-dibinatajiem-tiesajas-ar-apple-google-aol-facebook-ebay-un-yahoo/feed</wfw:commentRss>
		<slash:comments>0</slash:comments>
		</item>
		<item>
		<title>Red Hat viceprezidents kliedē mītus par patentu noderīgumu</title>
		<link>http://www.open-news.lv/5842-red-hat-viceprezidents-kliede-mitus-par-patentu-noderigumu</link>
		<comments>http://www.open-news.lv/5842-red-hat-viceprezidents-kliede-mitus-par-patentu-noderigumu#comments</comments>
		<pubDate>Tue, 17 Aug 2010 07:48:26 +0000</pubDate>
		<dc:creator>swami</dc:creator>
				<category><![CDATA[Red Hat Enterprise Linux]]></category>
		<category><![CDATA[patenti]]></category>

		<guid isPermaLink="false">http://www.open-news.lv/?p=5842</guid>
		<description><![CDATA[<p style="text-align: justify;">Kompānijas RedHat viceprezidents un direktoru padomes loceklis Rob Tiller, kas atbild arī par patentu lietām, tirdzniecības zīmēm un autortiesībām, <a href="http://opensource.com/law/10/8/weak-case-software-patents" target="_blank">publicējis</a> savas domas par vienu no mītiskajām patentu priekšrocībām, kuru parasti uzsver ASV patentu sistēmas aizstāvji &#8211; inovatīvu risinājumu stimulēšanu. Tillers raksta, ka ar patentiem saistītie tiesu izdevumi vairākas reizes pārsniedz peļnu no patentu turēšanas. Šeit rodas paradoksāla situācija: ekonomiski izdevīgāk ir samaksāt patentu trollim nekā aizstāvēt taisnību tiesā.</p>
<p style="text-align: justify;"><span id="more-5842"></span></p>
<p style="text-align: justify;">Programmatūras patentu aizstāvji parasti argumentē, ka patentu sistēma stimulē inovācijas, ļaujot individuāliem izgudrotājiem realizēt savus revolucionāros sapņus ar varenu korporāciju palīdzību. Taču šis arguments esot vairāk balstīts uz emocijām, jo netiek ņemtas vērā izgudrotāju intereses, kas darbojas bez varenu korporāciju finansiāla atbalsta, kā arī netiek ņemti vērā retie gadījumi, kad ienākumi no patentiem sedz to ieviešanas izmaksas. Cerība gūt pasakainu peļņu no patenta līdzinoties cerībai uzvarēt loterijā.</p>
<!-- PHP 5.x --><div style="display:block"><small><em></em></small></div>]]></description>
			<content:encoded><![CDATA[<p style="text-align: justify;">Kompānijas RedHat viceprezidents un direktoru padomes loceklis Rob Tiller, kas atbild arī par patentu lietām, tirdzniecības zīmēm un autortiesībām, <a href="http://opensource.com/law/10/8/weak-case-software-patents" target="_blank">publicējis</a> savas domas par vienu no mītiskajām patentu priekšrocībām, kuru parasti uzsver ASV patentu sistēmas aizstāvji &#8211; inovatīvu risinājumu stimulēšanu. Tillers raksta, ka ar patentiem saistītie tiesu izdevumi vairākas reizes pārsniedz peļnu no patentu turēšanas. Šeit rodas paradoksāla situācija: ekonomiski izdevīgāk ir samaksāt patentu trollim nekā aizstāvēt taisnību tiesā.</p>
<p style="text-align: justify;"><span id="more-5842"></span></p>
<p style="text-align: justify;">Programmatūras patentu aizstāvji parasti argumentē, ka patentu sistēma stimulē inovācijas, ļaujot individuāliem izgudrotājiem realizēt savus revolucionāros sapņus ar varenu korporāciju palīdzību. Taču šis arguments esot vairāk balstīts uz emocijām, jo netiek ņemtas vērā izgudrotāju intereses, kas darbojas bez varenu korporāciju finansiāla atbalsta, kā arī netiek ņemti vērā retie gadījumi, kad ienākumi no patentiem sedz to ieviešanas izmaksas. Cerība gūt pasakainu peļņu no patenta līdzinoties cerībai uzvarēt loterijā.</p>
<!-- PHP 5.x -->]]></content:encoded>
			<wfw:commentRss>http://www.open-news.lv/5842-red-hat-viceprezidents-kliede-mitus-par-patentu-noderigumu/feed</wfw:commentRss>
		<slash:comments>0</slash:comments>
		</item>
		<item>
		<title>Kompānija Oracle pārtraukšot izlaist OpenSolaris</title>
		<link>http://www.open-news.lv/5838-kompanija-oracle-partrauksot-izlaist-opensolaris</link>
		<comments>http://www.open-news.lv/5838-kompanija-oracle-partrauksot-izlaist-opensolaris#comments</comments>
		<pubDate>Mon, 16 Aug 2010 13:34:10 +0000</pubDate>
		<dc:creator>swami</dc:creator>
				<category><![CDATA[Open Solaris]]></category>
		<category><![CDATA[oracle]]></category>

		<guid isPermaLink="false">http://www.open-news.lv/?p=5838</guid>
		<description><![CDATA[<p style="text-align: justify;"><img class="alignright size-full wp-image-3152" style="border: 0pt none; margin-left: 5px; margin-right: 5px;" title="Oracle" src="http://www.open-news.lv/wp-content/uploads/2009/06/Oracle.png" alt="" width="200" height="28" />OpenSolaris izstrādātāju maillistē <a href="http://mail.opensolaris.org/pipermail/opensolaris-discuss/2010-August/059310.html" target="_blank">publicēts</a> Oracle iekšējs dokuments, saskaņā ar kuru kompānija pārtrauc OpenSolaris kā distribūcijas attīstīšanu, taču turpinās tā uzturēšanu, saglabājot to kā koda bāzi Solaris jauno tehnoloģiju atspoguļošanai. Distribūcijas OpenSolaris vietā periodiski tikšot izlaistas bezmaksas eksperimentālās komplektācijas ar nosaukumu Solaris Express. Pirmais laidiens Solaris 11 Express paredzēts gada beigās. Bez Solaris Express nekādi citādi Solaris binārie varianti izlaisti netikšot.</p>
<!-- PHP 5.x --><div style="display:block"><small><em></em></small></div>]]></description>
			<content:encoded><![CDATA[<p style="text-align: justify;"><img class="alignright size-full wp-image-3152" style="border: 0pt none; margin-left: 5px; margin-right: 5px;" title="Oracle" src="http://www.open-news.lv/wp-content/uploads/2009/06/Oracle.png" alt="" width="200" height="28" />OpenSolaris izstrādātāju maillistē <a href="http://mail.opensolaris.org/pipermail/opensolaris-discuss/2010-August/059310.html" target="_blank">publicēts</a> Oracle iekšējs dokuments, saskaņā ar kuru kompānija pārtrauc OpenSolaris kā distribūcijas attīstīšanu, taču turpinās tā uzturēšanu, saglabājot to kā koda bāzi Solaris jauno tehnoloģiju atspoguļošanai. Distribūcijas OpenSolaris vietā periodiski tikšot izlaistas bezmaksas eksperimentālās komplektācijas ar nosaukumu Solaris Express. Pirmais laidiens Solaris 11 Express paredzēts gada beigās. Bez Solaris Express nekādi citādi Solaris binārie varianti izlaisti netikšot.</p>
<!-- PHP 5.x -->]]></content:encoded>
			<wfw:commentRss>http://www.open-news.lv/5838-kompanija-oracle-partrauksot-izlaist-opensolaris/feed</wfw:commentRss>
		<slash:comments>6</slash:comments>
		</item>
		<item>
		<title>Kompānija id Software atver spēļu &#8220;Wolfenstein: Enemy Territory&#8221; un &#8220;Return to Castle Wolfenstein&#8221; kodu</title>
		<link>http://www.open-news.lv/5835-kompanija-id-software-atver-spelu-wolfenstein-enemy-territory-un-return-to-castle-wolfenstein-kodu</link>
		<comments>http://www.open-news.lv/5835-kompanija-id-software-atver-spelu-wolfenstein-enemy-territory-un-return-to-castle-wolfenstein-kodu#comments</comments>
		<pubDate>Fri, 13 Aug 2010 07:42:53 +0000</pubDate>
		<dc:creator>swami</dc:creator>
				<category><![CDATA[Atvērtā programmatūra]]></category>
		<category><![CDATA[wolfenstein]]></category>

		<guid isPermaLink="false">http://www.open-news.lv/?p=5835</guid>
		<description><![CDATA[<p style="text-align: justify;">Pirms dažiem gadiem Id Software galvenais koderis Džons Karmaks apsolīja, ka ar laiku visu kompānijas izlaisto spēļu kodi tikšot atvērti. Konferences <a href="http://www.quakecon.org/" target="_blank">QuakeCon 2010</a> laikā kompānija savu solījumu ir  <a href="http://www.scribd.com/doc/35810897/Oracle-Google-Complaint" target="_blank">pildījusi</a> un <a href="ftp://ftp.idsoftware.com/idstuff/source/" target="_blank">publicējusi</a> spēļu <a href="ftp://ftp.idsoftware.com/idstuff/source/ET-GPL.zip" target="_blank">Wolfenstein: Enemy Territory</a> un Wolfenstein: Return to Castle Wolfenstein (<a href="ftp://ftp.idsoftware.com/idstuff/source/RTCW-SP-GPL.zip" target="_blank">Single player</a>/<a href="ftp://ftp.idsoftware.com/idstuff/source/RTCW-MP-GPL.zip" target="_blank">Multiplayer</a>) kodus, kas balstīti uz Quake 3 dziņa.</p>
<!-- PHP 5.x --><div style="display:block"><small><em></em></small></div>]]></description>
			<content:encoded><![CDATA[<p style="text-align: justify;">Pirms dažiem gadiem Id Software galvenais koderis Džons Karmaks apsolīja, ka ar laiku visu kompānijas izlaisto spēļu kodi tikšot atvērti. Konferences <a href="http://www.quakecon.org/" target="_blank">QuakeCon 2010</a> laikā kompānija savu solījumu ir  <a href="http://www.scribd.com/doc/35810897/Oracle-Google-Complaint" target="_blank">pildījusi</a> un <a href="ftp://ftp.idsoftware.com/idstuff/source/" target="_blank">publicējusi</a> spēļu <a href="ftp://ftp.idsoftware.com/idstuff/source/ET-GPL.zip" target="_blank">Wolfenstein: Enemy Territory</a> un Wolfenstein: Return to Castle Wolfenstein (<a href="ftp://ftp.idsoftware.com/idstuff/source/RTCW-SP-GPL.zip" target="_blank">Single player</a>/<a href="ftp://ftp.idsoftware.com/idstuff/source/RTCW-MP-GPL.zip" target="_blank">Multiplayer</a>) kodus, kas balstīti uz Quake 3 dziņa.</p>
<!-- PHP 5.x -->]]></content:encoded>
			<wfw:commentRss>http://www.open-news.lv/5835-kompanija-id-software-atver-spelu-wolfenstein-enemy-territory-un-return-to-castle-wolfenstein-kodu/feed</wfw:commentRss>
		<slash:comments>1</slash:comments>
		</item>
		<item>
		<title>Iznācis KDE 4.5</title>
		<link>http://www.open-news.lv/5828-iznacis-kde-4-5</link>
		<comments>http://www.open-news.lv/5828-iznacis-kde-4-5#comments</comments>
		<pubDate>Wed, 11 Aug 2010 06:54:14 +0000</pubDate>
		<dc:creator>swami</dc:creator>
				<category><![CDATA[Atvērtā programmatūra]]></category>
		<category><![CDATA[kde]]></category>

		<guid isPermaLink="false">http://www.open-news.lv/?p=5828</guid>
		<description><![CDATA[<p style="text-align: justify;">Pēc septiņu mēnešu ilga izstrādes perioda <a href="http://www.kde.org/announcements/4.5/" target="_blank">iznācis</a> darbvirsmas vides laidiens KDE SC 4.5. Tā izstrādes laikā izstrādātāji daudz laika veltījuši kļūdu labošanai, darbības stabilitātes uzlabošanai &#8211; vairums izmaiņu pirmajā acumirklī nav pamanāmas, jo saistītas ar iekšējās infrastruktūras darbības uzlabošanu.</p>
<p style="text-align: justify;"><span id="more-5828"></span></p>
<p style="text-align: justify;">Laidiens KDE SC 4.5 arī skaidri parāda &#8220;KDE Software Compilation&#8221; sastāvdaļu nodalīšanos &#8211; bāzes platforma, papildaplikāciju komplekts, darbvirsma Plasma un tās variants minidatoriem. Laidiens pieejams 3 versijās: <a href="http://www.kde.org/announcements/4.5/platform.php" target="_blank">KDE Development Platform 4.5.0</a>, <a href="http://www.kde.org/announcements/4.5/plasma.php" target="_blank">Plasma Desktop un Netbook 4.5.0</a> un <a href="http://www.kde.org/announcements/4.5/applications.php" target="_blank">KDE Applications 4.5.0</a>. Izmēģināt KDE 4.5 iespējams ar speciāli sagatavota <a href="http://home.kde.org/%7Ekdelive/" target="_blank">LiveCD</a> palīdzību.</p>
<p><a href="http://www.kde.org/announcements/4.5/screenshots/plasma-systemsettings.png" rel="lightbox[5828]" title="Iznācis KDE 4.5"><img class="aligncenter" style="border: 0pt none;" src="http://www.opennet.ru/opennews/pics_base/27572_1281419074.jpg" border="0" alt="" width="540" height="310" /></a></p>
<!-- PHP 5.x --><div style="display:block"><small><em></em></small></div>]]></description>
			<content:encoded><![CDATA[<p style="text-align: justify;">Pēc septiņu mēnešu ilga izstrādes perioda <a href="http://www.kde.org/announcements/4.5/" target="_blank">iznācis</a> darbvirsmas vides laidiens KDE SC 4.5. Tā izstrādes laikā izstrādātāji daudz laika veltījuši kļūdu labošanai, darbības stabilitātes uzlabošanai &#8211; vairums izmaiņu pirmajā acumirklī nav pamanāmas, jo saistītas ar iekšējās infrastruktūras darbības uzlabošanu.</p>
<p style="text-align: justify;"><span id="more-5828"></span></p>
<p style="text-align: justify;">Laidiens KDE SC 4.5 arī skaidri parāda &#8220;KDE Software Compilation&#8221; sastāvdaļu nodalīšanos &#8211; bāzes platforma, papildaplikāciju komplekts, darbvirsma Plasma un tās variants minidatoriem. Laidiens pieejams 3 versijās: <a href="http://www.kde.org/announcements/4.5/platform.php" target="_blank">KDE Development Platform 4.5.0</a>, <a href="http://www.kde.org/announcements/4.5/plasma.php" target="_blank">Plasma Desktop un Netbook 4.5.0</a> un <a href="http://www.kde.org/announcements/4.5/applications.php" target="_blank">KDE Applications 4.5.0</a>. Izmēģināt KDE 4.5 iespējams ar speciāli sagatavota <a href="http://home.kde.org/%7Ekdelive/" target="_blank">LiveCD</a> palīdzību.</p>
<p><a href="http://www.kde.org/announcements/4.5/screenshots/plasma-systemsettings.png" rel="lightbox[5828]" title="Iznācis KDE 4.5"><img class="aligncenter" style="border: 0pt none;" src="http://www.opennet.ru/opennews/pics_base/27572_1281419074.jpg" border="0" alt="" width="540" height="310" /></a></p>
<!-- PHP 5.x -->]]></content:encoded>
			<wfw:commentRss>http://www.open-news.lv/5828-iznacis-kde-4-5/feed</wfw:commentRss>
		<slash:comments>4</slash:comments>
		</item>
		<item>
		<title>Iesaldēts Debian 6.0 &#8220;Squeeze&#8221; kods</title>
		<link>http://www.open-news.lv/5819-iesaldets-debian-6-0-squeeze-kods</link>
		<comments>http://www.open-news.lv/5819-iesaldets-debian-6-0-squeeze-kods#comments</comments>
		<pubDate>Mon, 09 Aug 2010 07:14:26 +0000</pubDate>
		<dc:creator>swami</dc:creator>
				<category><![CDATA[Debian GNU/Linux]]></category>
		<category><![CDATA[debian]]></category>
		<category><![CDATA[squeeze]]></category>

		<guid isPermaLink="false">http://www.open-news.lv/?p=5819</guid>
		<description><![CDATA[<p style="text-align: justify;"><img class="alignright size-full wp-image-81" style="border: 0pt none; margin: 5px;" title="Debian GNU/Linux" src="http://www.open-news.lv/wp-content/uploads/2009/01/debian.png" alt="" width="50" height="61" />Konferences Debconf10 ietvaros <a href="http://lists.debian.org/debian-announce/2010/msg00009.html" target="_blank">paziņots</a> par to, ka finiša taisnē iegājusi Debian GNU/Linux jaunā laidiena sagatavošana. Veikta pakotņu bāzes &#8220;iesaldēšana&#8221;, kas savukārt nozīmē, ka nekāda jaunu iespēju pievienošana vairs nenotiks un visi izstrādātāju pūliņi vērsti atlikušo problēmu novēršanai. Problēmu, kas aizkavē laidiena iznākšanu, <a href="http://bugs.debian.org/release-critical/" target="_blank">ir</a> vairāk par 500.</p>
<!-- PHP 5.x --><div style="display:block"><small><em></em></small></div>]]></description>
			<content:encoded><![CDATA[<p style="text-align: justify;"><img class="alignright size-full wp-image-81" style="border: 0pt none; margin: 5px;" title="Debian GNU/Linux" src="http://www.open-news.lv/wp-content/uploads/2009/01/debian.png" alt="" width="50" height="61" />Konferences Debconf10 ietvaros <a href="http://lists.debian.org/debian-announce/2010/msg00009.html" target="_blank">paziņots</a> par to, ka finiša taisnē iegājusi Debian GNU/Linux jaunā laidiena sagatavošana. Veikta pakotņu bāzes &#8220;iesaldēšana&#8221;, kas savukārt nozīmē, ka nekāda jaunu iespēju pievienošana vairs nenotiks un visi izstrādātāju pūliņi vērsti atlikušo problēmu novēršanai. Problēmu, kas aizkavē laidiena iznākšanu, <a href="http://bugs.debian.org/release-critical/" target="_blank">ir</a> vairāk par 500.</p>
<!-- PHP 5.x -->]]></content:encoded>
			<wfw:commentRss>http://www.open-news.lv/5819-iesaldets-debian-6-0-squeeze-kods/feed</wfw:commentRss>
		<slash:comments>2</slash:comments>
		</item>
		<item>
		<title>Ieturam pauzi</title>
		<link>http://www.open-news.lv/5817-ieturam-pauzi</link>
		<comments>http://www.open-news.lv/5817-ieturam-pauzi#comments</comments>
		<pubDate>Fri, 06 Aug 2010 06:47:53 +0000</pubDate>
		<dc:creator>Armands</dc:creator>
				<category><![CDATA[Dažādi]]></category>

		<guid isPermaLink="false">http://www.open-news.lv/?p=5817</guid>
		<description><![CDATA[<p>Visiem ir jāatpūšas un tāpēc līdz rudenim open-news.lv būs novērojams klusums. Ceru, ka aktīvie šīs vietnes apmeklētāji par open-news.lv neaizmirsīs un reizēm iegriezīsies, lai pārliecinātos vai projekta darbība nav atsākusies.</p>
<!-- PHP 5.x --><div style="display:block"><small><em></em></small></div>]]></description>
			<content:encoded><![CDATA[<p>Visiem ir jāatpūšas un tāpēc līdz rudenim open-news.lv būs novērojams klusums. Ceru, ka aktīvie šīs vietnes apmeklētāji par open-news.lv neaizmirsīs un reizēm iegriezīsies, lai pārliecinātos vai projekta darbība nav atsākusies.</p>
<!-- PHP 5.x -->]]></content:encoded>
			<wfw:commentRss>http://www.open-news.lv/5817-ieturam-pauzi/feed</wfw:commentRss>
		<slash:comments>3</slash:comments>
		</item>
		<item>
		<title>Linux un StarCraft 2</title>
		<link>http://www.open-news.lv/5815-linux-un-starcraft-2</link>
		<comments>http://www.open-news.lv/5815-linux-un-starcraft-2#comments</comments>
		<pubDate>Thu, 05 Aug 2010 08:55:12 +0000</pubDate>
		<dc:creator>Armands</dc:creator>
				<category><![CDATA[Linux spēles]]></category>
		<category><![CDATA[linux]]></category>
		<category><![CDATA[starcraft]]></category>
		<category><![CDATA[wine]]></category>

		<guid isPermaLink="false">http://www.open-news.lv/?p=5815</guid>
		<description><![CDATA[<p style="text-align: justify;">Noteikti reti kuram būs jāstāsta par kulta spēli <a href="http://en.wikipedia.org/wiki/Starcraft">Starcraft</a>. 27. jūlijā ir oficiāli iznācis <a href="http://en.wikipedia.org/wiki/StarCraft_II:_Wings_of_Liberty">StarCraft II</a>: Wings of Liberty. Standartā spēle lietojama Microsoft Windows operētājsistēmās, bet arī Linux lietotājiem nebūs jānoskumst, jo, izmantojot wine 1.2, StarCraft II labi startējas arī šajā vidē. Šī iespēja testēta, izmantojot Ubuntu 10.04, bet pamācības autors pieļauj domu, ka tā darbosies arī citos Linux distributīvos. Vairāk par visu &#8211; <a href="http://jeffhoogland.blogspot.com/2010/07/howto-starcraft-2-on-linux-with-wine.html">šeit</a>.</p>
<!-- PHP 5.x --><div style="display:block"><small><em></em></small></div>]]></description>
			<content:encoded><![CDATA[<p style="text-align: justify;">Noteikti reti kuram būs jāstāsta par kulta spēli <a href="http://en.wikipedia.org/wiki/Starcraft">Starcraft</a>. 27. jūlijā ir oficiāli iznācis <a href="http://en.wikipedia.org/wiki/StarCraft_II:_Wings_of_Liberty">StarCraft II</a>: Wings of Liberty. Standartā spēle lietojama Microsoft Windows operētājsistēmās, bet arī Linux lietotājiem nebūs jānoskumst, jo, izmantojot wine 1.2, StarCraft II labi startējas arī šajā vidē. Šī iespēja testēta, izmantojot Ubuntu 10.04, bet pamācības autors pieļauj domu, ka tā darbosies arī citos Linux distributīvos. Vairāk par visu &#8211; <a href="http://jeffhoogland.blogspot.com/2010/07/howto-starcraft-2-on-linux-with-wine.html">šeit</a>.</p>
<!-- PHP 5.x -->]]></content:encoded>
			<wfw:commentRss>http://www.open-news.lv/5815-linux-un-starcraft-2/feed</wfw:commentRss>
		<slash:comments>2</slash:comments>
		</item>
		<item>
		<title>Jakarta (Džakartas) pārvalde pāriet uz ODF standarta izmantošanu</title>
		<link>http://www.open-news.lv/5811-jakarta-parvalde-pariet-uz-odf-standarta-izmantosanu</link>
		<comments>http://www.open-news.lv/5811-jakarta-parvalde-pariet-uz-odf-standarta-izmantosanu#comments</comments>
		<pubDate>Wed, 04 Aug 2010 06:18:43 +0000</pubDate>
		<dc:creator>Armands</dc:creator>
				<category><![CDATA[Dažādi]]></category>
		<category><![CDATA[odf]]></category>

		<guid isPermaLink="false">http://www.open-news.lv/?p=5811</guid>
		<description><![CDATA[<p style="text-align: justify;">2011. gadā Jakarta (Džakartas) administratīvā pārvalde ir ieplānojusi pilnībā pāriet uz atvērtā koda risinājumiem. Reizē ar šī procesa pabeigšanu tiek plānota arī svarīgāko dokumentu migrēšana uz ODF standartu. Kā galveno iemeslu šādai izvēlei, Ashwin Sasongko (DG Applications and Telematics Ministry of Communications and Information Technology) min vēlmi kļūt neatkarīgiem no kāda noteikta programmatūras izstrādātāja.</p>
<p style="text-align: justify;">Avots:  <a href="http://www.detikinet.com/read/2010/07/28/151112/1408538/398/dokumen-negara-wajib-gunakan-format-odf/?i991103105">www.detikinet.com</a></p>
<!-- PHP 5.x --><div style="display:block"><small><em></em></small></div>]]></description>
			<content:encoded><![CDATA[<p style="text-align: justify;">2011. gadā Jakarta (Džakartas) administratīvā pārvalde ir ieplānojusi pilnībā pāriet uz atvērtā koda risinājumiem. Reizē ar šī procesa pabeigšanu tiek plānota arī svarīgāko dokumentu migrēšana uz ODF standartu. Kā galveno iemeslu šādai izvēlei, Ashwin Sasongko (DG Applications and Telematics Ministry of Communications and Information Technology) min vēlmi kļūt neatkarīgiem no kāda noteikta programmatūras izstrādātāja.</p>
<p style="text-align: justify;">Avots:  <a href="http://www.detikinet.com/read/2010/07/28/151112/1408538/398/dokumen-negara-wajib-gunakan-format-odf/?i991103105">www.detikinet.com</a></p>
<!-- PHP 5.x -->]]></content:encoded>
			<wfw:commentRss>http://www.open-news.lv/5811-jakarta-parvalde-pariet-uz-odf-standarta-izmantosanu/feed</wfw:commentRss>
		<slash:comments>13</slash:comments>
		</item>
	</channel>
</rss>
