• Izmantots kodols Linux 3.8;
• Pāreja uz pakotņu menedžeri RPM 4.11 (iepriekšējā laidienā bija 4.9) un jaunu rīka urpmi versiju ar opcijas “–downgrade” atbalstu. Saspiešanai izmantots XZ formāts;
• Jaunināts sistēmas menedžeris systemd (uz 195. versiju). Pēc noklusējuma iedarbinātas systemd parametri sistēmas žurnalēšanai; iespējams uzstādīt arī rsyslog;
• Pamatinstalācijā pieejama spēļu platformas Steam klientprogramma;
• Sistēmas ielādei izmantots klasiskais GRUB. Testēšanai pieejams arī GRUB2.
• Harddrake rīkā realizēta automātiska draiveru uzstādīšana vadu un bezvadu tīkla kartēm;
• Live veidolos izmantota OverlayFS failsistēma;
• Jauninātas aplikāciju versijas (pavisam pieejamas 10500 aplikācijas):
  • Darbvirsmas vides: KDE 4.10.2, GNOME 3.6, Xfce 4.10, LXDE 0.5.5, Enlightenment E17, Razor-qt 0.5.2. Repozitorijos pieejamas arī dwm, scrotwm, i3, pekwm, icewm, awesome, openbox, fvwm2 un Window Maker;
  • Media atskaņotāji: VLC 2.0.6, xine 1.1.21 (+ GUI kaffeine un xine-ui), XBMC 12.1, MythTV 0.26, Miro 5.0.4;
  • Pārlūkprogrammas: Firefox ESR 17.0.6, Chromium 26;
  • Biroja programmatūra: LibreOffice 4.0.3, Calligra 2.6.2;
  • Komerciālās aplikācijas: Skype 4.1.0.20, draiveri NVIDIA 295.17 un fglrx 12.104 (AMD Catalyst 13.4);
  • Grafiskais redaktors GIMP 2.8.2;
  • Mūzikas atskaņotāji: Amarok 2.7, Cantata music player 0.9.2, mplayer (+ GUI gnome-mplayer, kmplayer, mplayer-gui, smplayer);
  • Datu bāzes MariaDB 5.5.28 un PostgreSQL 9.2;
  • Serveru programmatūra: apache 2.4.4, nginx 1.2.9, postfix 2.9.6, Cyrus-imapd 2.4.17, Dovecot 2.1.15, puppet 2.7.21, Samba 3.6.15;
  • Virtualizācijas rīki: VirtualBox 4.2.12, QEMU 1.2.0, virt-manager 0.9.5, Xen 4.2.1;
  • Sistēmas komponentes un izstrādes rīki: glibc 2.17, gcc 4.7.2, python 3.3, perl 5.16.3, ruby 1.9.3.p392, rails 3.2.13, php 5.4.13;

Pakotņu menedžera dpkg atbalsts saglabāsies pilnā apjomā bez imaiņām. Jaunais formāts neprasīs no izstrādātājiem padziļinātas zināšanas deb pakotņu veidošanā, visas formēšanas opcijas būšot automatizētas un integrētas Ubuntu SDK.

Jaunā formāta īpatnība ir aplikāciju savstarpējo atkarību neesamība, jo jau sākotnēji formāts paredz, ka aplikāciju izmantos Ubuntu standarta vidē un pēc instalēšanas aplikācija atradīsies īpašā mapē lietotāja pamatdirektorijā.

Vidēji defektu līmenis izrādījies gandrīz vienādā līmenī – 0.69 pret 0.68 kļūdām uz 1000 koda rindām, kas ir jūtami mazāk salīdzinājumā ar rūpnieciskajām prasībām, kas pieļauj 1 kļūdu uz 1000 rindām. Projektos, kas satur no 500 000 līdz 1 miljonam koda rindu, atvērtā programmatūra gandrīz 2 reizes apsteidza slēgtā koda produktus kvalitātes ziņā, uzrādot kļūdu koeficientu 0.44 pret 0.98. Projektiem, kas satur līdz 100 000 koda rindu, koeficients bija 0.4 pret 0.51, no 100 līdz 500 000 – 0.60 pret 0.66. Projektos, kas pārsniedz 1 miljonu koda rindu, labāka kvalitāte novērota slēgtajos projektos – 0.75 pret 0.66.

Apskatot sīkāk konstatētās problēmas, izrādījās, ka 36% visu konstatēto problēmu pieskaitāmas augsta riska grupai. Problēmu sadalījums izskatās apmēram sekojoši (jau labotas / vēl nav izlabotas):

• Problēmas ar aprēķinu secību (Control Flow Issues) 3,464 / 5,826
• NULL norāžu nesakritības (Null Pointer Dereferences) 2,724 / 6,846
• Neinicializēti mainīgie (Uninitialized Variables) 1,374 / 1,692
• Atmiņas kļūdas (Memory Corruptions) 2,264 / 3,151
• Kļūdu apstrādes problēmas (Error Handling Issues) 1,432 / 5,461
• Resursu noplūde (Resource Leaks) 2,544 / 4,826
• Veselu mainīgo apstrādes problēmas (Integer Handling Issues) 2,512 / 3,791
• Nekorekta piekļuve atmiņai (Memory – Illegal Access) 1,693 / 4,299
• Nedroša datu apstrāde (Insecure Data Handling) 751 / 1,372
• Nekorektas izteiksmes (Incorrect Expression) 766 / 1,421
• Problēmas ar vienlaicīgu piekļuvi (Concurrent Access Violations) 175 / 206
• Izmantošanas kļūdas API (API Usage Errors) 257 / 359
• Programmu uzkāršanās (Program Hangs) 127 / 180
• Klašu hierarhijas neatbilstības (Class Hierarchy Inconsistencies) 4 / 9.

Linux kodola koda analīzes rezultāti rāda, ka 2012. gadā iznākušajās kodola versijās Linux 3.2-3.7 konstatēti 5803 defekti, no kuriem izlaboti 5170. 2011. gadā kodolos 2.6.38-3.1 konstatētas 2331 problēmas, taču izlabotas tikai 1283. Vidējais kļūdu koeficients visās kodola apakšsistēmās bija 0.66 (no 0.32 līdz 0.9 atkarībā no apakšsistēmas), turpretī pirms 5 gadiem šis rādītājs pārsniedza 1 kļūdu uz 1000 koda rindām. Jaunākajās kodola versijās klūdas koeficients pazeminās, piemēra, 3.8 versijā tas ir 0.59.

Coverity Scan izveidota 2006. gadā pēc ASV Nacionālās Drošības ministrijas iniciatīvas informācijas infrastruktūras nodrošināšanas un stiprināšanas nolūkos. Patreiz testēšanas programma Coverity Scan aptver apmēram 300 atvērto projektu, kuru koda kopējais izmērs pārsniedz 68 miljonus koda rindu. Ar automātiskās analīzes palīdzību tika konstatēti 47 000 defektu, no kuriem laboti jau ir 21 000.

Distribūcijas izvēles procesā NASA inženieri priekšroku devuši Debian 6.Pāreja uz Debian 7 netika apstiprināta iepsējamo sistēmas stabilitātes problēmu dēļ (jaunā versija vēl nav pietiekoši iztestēta). Tiek arī atzīmēts, ka SKS jau tiek izmantoti datori, kas aprīkoti ar Scientific Linux.

Kā iemesls pārejai uz Linux, minēta nepieciešamība pēc stabilas operētājsistēmas, kuru iespējams pilnībā kontrolēt pašu spēkiem. Migrācijas paātrināšanai NASA noslēgusi līgumu par apmācību rīkošanu ar Linux Foundation, kas izstrādājusi speciālu kursu, kas vienlaikus aptver vairākas NASA izmantotās distribūcijas – Debian un RHEL.

Vienlaicīgi paziņots par R2 testēšanas uzsākšanu. R2 ir pirmais cilvēkveidīgais robots uz Linux bāzes, kas paredzēts darbam atklātā kosmosa apstākļos. Patreiz robots jau esot nokādāts SKS. Nākotnē robotu izmantošot ikdienas darbiem, kas ir pārāk nogurdinoši un bīstami kosmonautiem.

Debian 7.0 atbilst LSB 4.1 specifikācijām, kas nosaka aplikāciju un operētājsistēmu savietojamību. Lejupielādei pieejami CD un DVD veidoli.

Tīmeklī parādījusies informācija, ka 4.-5. maijā beidzot iznāks kārtējais Debian GNU/Linux stabilais laidiens ar koda vārdu “Wheezy”.

Pirms

Pēc

Pieejama gan 32-bit, gan 64-bit versija. Pēc uzstādīšanas ar rezultātu biju apmierināts. Vienīgais, ko gribētu piezīmēt – iesaku lietot stable versiju, jo beta versija kaut ko nelabu sastrādāja ar Google Chrome fontiem.

Sertifikāts saņemts tehnoloģiskajiem kompleksiem uz RHEL 6.2 un HP ProLiant DL585 un IBM BladeCenter HS22 bāzes. Testēto un auditēto moduļu vidū bijuši: Linux kodola crypto API, OpenSSH klients un serveris, OpenSSL, diska šifrēšanas mehānisms dm-crypt, IPSec realizācija Openswan, projekta GnuPG pilnveidotā biblioteka libgcrypt.

Patreiz projekts atrodas ļoti agrīnā attīstības stadijā. Endy kopā ar komandu jau izstrādājuši valodas pamatu – gramatiku. Pēdējais sasniegums, kas nesen publicēts izdevumā “Science”, saistīts ar genoma iedarbības procesa kontroli. Endy šo procesu salīdzina ar vecu telegrāfu: tāpat kā telegrāfam, arī šūnas iekšienē esošie signāli var noslāpt un zust. Raidot pa vadiem, signāla pastiprināšanai tiek izmantoti speciāli retranslatori. Līdzīgi tas, iespējams, notiek arī dzīvās šūnās.

Svarīga projekta sadaļa ir nodrošināt savietojamību ar dažādu tipu šūnām. Galamērķis – izveidot kaut ko līdzīgu tam, kas datorindustrijai savulaik kļuva Java virtuālā mašīna, kas ļāva startēt aplikācijas dažādās vidēs.

Vienlaikus tika demonstrēts arī prototips – AGL Demonstrator un pievienotā pakotne aplikāciju izstrādei. Platforma ļauj veidot informatīvi-izklaidējošās sistēmas automašīnām, kurām ir balss komandu atbalsts un kuras mijiedarbojas ar CAN-tīklu piekļuvei auto informatīvajiem mezgliem. Aplikāciju izstrādei pieejams programietvars uz HTML5 tehnoloģiju bāzes.

Grupa sekos xdg vēstuļu listē notiekošajām diskusijām, pieņems lēmumus par dažādiem specifikācijas pilnveides jautājumiem. Gaidāms, ka šāds solis ļaus xdg listei atgūt galvenās saiknes lomu, komunicējot dažādu projektu pārstāvjiem.

Izspiegošanas metodes būtība līdzinās klasiskajam MITM uzbrukumam (man-in-the-middle), kas notiek provaidera līmenī, izmantojot otrā līmeņa pamatsertifikātu SSL trafika atšifrēšanai. Otrā līmeņa sertifikāti ļauj izveidot korektu un aizdomas neradošu sertifikātu jebkurai interneta vietnei, negriežoties pie sertifikāta īstumu apliecinoša centra, kas autorizēts šādu darbību izpildei. Izveidotjot SSL-savienojumu, reālais SSL sertifikāts mērķa vietnei tiek aizvietos ar jauno sertifikātu, kas tiek ģenerēts savienojuma laikā, tiek nodots klientam, neradot aizdomas par tā īstumu, jo šis sertifikāts pa uzticamībs ķēdīti saistīts ar reālo sertifikācijas centru.

Arī LiveCode izmantoto bibliotēku kodi pieejami saskaņā ar GPLv3, kas izstrādātājiem uzliek par pienākumu ar ar LiveCode veidotās aplikācijas izplatīt saskaņā ar GPLv3. Lietotājiem, kas nevēlas atvērt savu aplikāciju kodu, kā arī tiem, kas vēlas savus produktus piedāvāt Apple AppStore (kas nav savietojams ar GPL), pieejama IDE komerciāla versija, kas atšķiras tikai ar licencēšanas nosacījumiem. Funkcionalitāte ir analoģiska atvērtajai Community versijai.