Atvērtās Pasaules jaunumi

Pēdējās dienās piedāvāto jauninājumu klāstā serviss Windows Update Firefox lietotājiem pasniedzis mazu “dāvaniņu” – slepus uzstādījis papildinājumu meklēšanas paneļa Bing Bar darbībai, kas uzspiež Microsoft servisu un meklēšanas sistēmas Bing izmantošanu. Šāds jauninājums nekontrolēti tika uzstādīts arī Internet Explorer. Pēc būtības Bing Bar ir divu instrumentu paneļu – Windows Live Toolbar  un MSN toolbar aizvietotājs.

Lietotāju sašutumu izraisījis fakts, ka šis jauninājums ir atzīmēts kā svarīgs (daudziem lietotājiem tas tiek uzstādīts automātiski) nevis izvēles, pie tam Firefox papildinājums tika uzstādīts bez brīdinājuma un šīs darbības atspoguļojuma jauninājuma aprakstā. Bez tam, no Firefox to nav iespējams nodzēst parastā veidā, bet tikai labojot sistēmas reģistru vai arī manuāli dzēšot mapi  “firefoxextension” un failu “SEPsearchhelperie.dll” no mapes “C:\Program Files\Microsoft\Search Enhancement Pack\Search Helper\”.

Papildus izpēte parādījusi, ka šis jauninājums ir skāris tikai tos lietotājus, kuriem pārlūkprogrammā Internet Explorer ir pievienotas  Windows Live vai MSN rīkjoslas, nav svarīgi – tās ir ieslēgtas vai nē. Pēc noklusējuma daudzi datoru ražotāji tās uzstāda jau pirms pārdošanas, kā arī tās ietilpst daudzu Microsoft pakotņu sastāvā.

Kompānijas “Mozilla” programmētājs Armens Gasparnians (Armen Zambrano Gasparnian) pagājušajā nedēļas nogalē atklāja pirmo 64-bitu “Firefox”, kas darbojas “Windows” vidē. Visiem, kas vēlas testēt jaunāko versiju, to ir iespējams iegūt caur FTP serveri. Plašākai publikai gan jaunā versija vēl nav pieejama.

Lai arī jaunā versija interesentiem jākompilē pašiem, tiek strādāts arī pie uzstādīšanas faila. 64 bitu atbalstu ir plānots ieviest ar “Firefox 4″ iznākšanu, kuru kompānija “Mozilla” plāno izlaist šā gada novembra beigās. Pāreja uz 64 bitu arhitektūru nozīmē, ka pārlūks kļūs ievērojami ātrāks. Izstrādātāju galvenais mērķis gan ir palielināt atmiņu, ar kuru pārlūks spēj strādāt. Atgādinām, ka iepriekšējā versija spēj izmantot tikai 4 GB no operatīvas atmiņas.

Mūsdienās ir maz programmu, kas strādā ar tik lielu operatīvās atmiņas apjomu, tāpēc pāreja uz 64-biu arhitektūru jau ilgst vairākus gadus. Piemēram, “Apple Safari” atbalsta 64 bitu arhitektūru jau kopš pagājušā gada. Arī “Microsoft” “Internet Explorer” tiek piedāvāts gan 32, gan 64 bitu versijās. Tāpat notiek darbs pie “Google Chrome” pārlūkprogrammas, kurai jau pavisam drīz tiks ieviests 64 bitu atbalsts. Eksperti uzskata, ka atbalsts “Mac OS X” un “Linux” operētājsistēmām parādīsies ātrāk nekā “Windows”.

Viens no šķēršļiem, lai pārietu uz jauno arhitektūru, ir spraudņu saderība. Piemēram, “Adobe Flash” 64 bitu versija pagaidām ir pieejama tikai “Linux” operētājsistēmai.

TVNET.LV

Šoreiz raksts nebūs par svaigiem notikumiem “Atvērtā koda” pasaulē, bet gan apskatīšu praktiski pielietojamu Firefox spraudni. Lasīt vairāk…

Mozilla ir publiskojusi atskaiti par Firefox izplatību interneta vidē. Firefox ir viens no populārākajiem pārlūkiem un to izmanto ~30% no kopējā interneta lietotāju skaita (aptuveni katrs trešais).

Īss izvilkums no galvenajiem faktiem: Lasīt vairāk…

Pwn2Own konferences pirmā diena tika veltīta Interneta pārlūku drošības jautājumiem. Šī nebija vienkārša papļāpāšana par drošības jautājumiem, bet tika veikta reāla darbība, lai uzlauztu aizsardzības mehānismus. Testēti tika populārākie pārlūki – Apple Safari, Mozilla Firefox un Internet Explorer 8. Visiem izrādījās atrodamas ievainojamības pie tam jaunas un vēl līdz šim nezināmas. Lasīt vairāk…

Pagājuši jau seši gadi, kopš šis interneta pārlūks ir pazīstams ar vārdu Firefox. Vēsturiski projekts ir nedaudz senāks. Pirmā testa versija bija pieejama jau 2002. gada septembrī un tās nosaukums – Phoenix. Diemžēl nosaukuma izvēle nebija veiksmīga, jo šāds zīmols piederēja BIOS izstrādes kompānijai Phoenix Technologies. Nākamā neveiksmīgā izvēle – Firebird. Šāds nosaukums nepastāvēja ilgi (14.04.2003 līdz 09.02.2004), jo atkal kāds bija pasteidzies priekšā (Firebird kopiena ar Firebird database server). Pārlūka izstrādātājs (Mozilla Foundation) nevēlējās atkal kļūdīties ar izvēli un tāpēc uzsāka Firefox vārda reģistrēšanas procedūru. Arī šoreiz sanāca nedaudz greizi, jo Firefox 0.8 versija tika izstrādāta ātrāk nekā pabeigta vārda reģistrēšana. Kā vēlāk noskaidrojās, tad šādu tirdzniecības marku izmantoja Lielbritānijā reģistrēts uzņēmums – The Charlton Company. Šoreiz Mozilla Foundation vairs nemainīja nosaukumu, bet vienojās par abpusēji izdevīgiem zīmola izmantošanas nosacījumiem.

Avots: en.wikipedia.org

Patīkama vēsts visiem Firefox lietotājiem ir iznākusi versija Firefox  3.6

Pēc izstrādātāja teiktā:

*)jaunā versija ~ par 20%  ātrāka nekā iepriekšējā 3.5

*)vairāk orientēta sociālo tīklu izmantošanai

*)uzlabota JavaScript darbība

*) un daudz daudz citu uzlabojumu.

Avots: www.mozilla.com

Mozilla Firefox izstrādātāji ir nolēmuši mainīt jauno versiju izstrādes kārtību. Jaunā funkcionalitāte netiks piedāvāta, kā jauna Firefox versija, bet tiks pakāpeniski pievienota kopā ar drošības atjauninājumiem. Līdz ar to Firefox samazinās versiju daudzveidību. Nākamā versija varētu iznāk 2010. gada beigās vai 2011. gada sākumā. Tās nosaukums pagaidām nav zināms.

Avots: www.opennet.ru

Firefox izstrādātāju kopienas koordinators Asa Dotzler savā blogā publicējis rakstu, kurā kritiski vērtē pirms pāris dienām publiskoto Google politiku attiecībā par konfidencialitātes saglabāšanu attiecībā uz informāciju, kuru Google iegūst  lietotāju darbības rezultātā,  kad tie darbojas ar meklēšanas sistēmu un skata vietnes, kas atrodas AdSendse reklāmu tīklā. Google ievāc pārāk plašu informāciju par lietotāju aktivitātēm un nenoliedz, ka varētu nodrošināt piekļuvi šai statistikai pēc varas iestāžu pieprasījuma.

Pēs Asa domām, Microsoft piedāvātā meklēšanas sistēmas Bing politika esot lojālāka lietotājam, tāpēc viņš lietotājiem rekomendē izmantot to, kā arī – uzstādīt speciālu, Microsoft izstrādātu Firefox spraudni.

Nav gan īsti skaidrs, cik šāda rekomendācija ir korekta. Atgādināsim, ka Google un Mozilla attiecības sāka saasināties brīdī, kad Google sāka attīstīt paši savu pārlūkprogrammu – Chrome. Kotrakts par Google kā meklēšanas sistēmas izmantošanu Firefox, beidzas 2011.gadā, tā kā nav nekāds brīnums, ja pēc Google lietotājiem kā meklētājs tiks uzspiests Microsoft Bing.

opennet.ru

p.s. starp citu, interesanta info par Google

Kompānija “Mozilla” piektdien paziņoja, ka tās atvērtā koda interneta pārlūkprogrammas “Firefox” lejupielādēšanas reižu skaits pārsniedzis viena miljarda robežu.

Bezpeļņas organizācijas “Mozilla Foundation” 2004.gada novembrī izlaistā programma ieguvusi milzīgu popularitāti pasaulē kā bezmaksas alternatīva “Microsoft” pārlūkprogrammai “Internet Explorer”.
Lejupielāžu daudzums tiek uzskaitīts pēc lietotāju veiktām programmas ielādēm, nevis automātiskiem atjauninājumiem.

Lasīt vairāk…

Aptuveni gadu pēc Firefox 3.0 iznākšanas iznākusi interneta pārlūka Mozilla Firefox 3.5 versija.

Sīkāks apraksts

Amsterdamas pilsētas dome nolēmusi, ka atvērtā koda produkti Firefox un OpenOffice.org kļūs par obligātajām aplikācijām visos 15 000 administrācijas izmantotajos galddatoros.

nixp.ru

Stīvs Vozņaks, viens no kompānijas Apple dibinātājiem intervijā izdevumam LifeHacker atzinies, ka nekad nav izmantojis Linux, pie tam nozvērējies, ka tas ir tikai tāpēc, ka nepietiekot laika. Pažēlojies, ka diemžēl jau esot pārdzīvojis tos gadus, kad varējis bezrūpīgi eksperimentēt ar Linux līdzīgām lietām, viņš paziņojis, ka izjūtot dziļas simpātijas pret Linux ideju un Linux kopienas cilvēku domāšanas veids esot ļoti līdzīgs viņa domāšanas veidam. Tāpat Stīvs paziņojis, ka regulāri izmantojot Firefox.

opennet.ru

Iznākusi neoficiāla ALT Linux “vieglā” versija – ALT Linux 4.1 Desktop Lite, kurai pieejamas divas redakcijas:

• Minimālā (470Mb) – komplektācijā ietilpst tikai XFCE un Firefox
• Pilnā (730Mb)- salīdzinājumā ar minimālo versiju, tā papildināta ar Thunderbird, Pidgin, OpenOffice, Evince, VLC Player

www.opennet.ru

Divi raksti, kuros aprakstīti Firefox darbības testi:

Benchmarked: Firefox Javascript on Linux and Windows – and it’s not pretty

Browser benchmarks 2: even Wine beats Linux Firefox

1.Izmantojamās atmiņas samazināšana.

Pēc noklusējuma Firefox pilnībā patur atmiņā pēdējās 5 lapas, kas atvērtas konkrētā logā, kas noved pie jūtamiem atmiņas zudumiem. Lai norādītu konkrētu atmiņā paturamo lapu skaitu, adrešu logā ievadam adresi “about:config” un atrodam parametru:

browser.sessionhistory.max_total_viewer

Lai aizliegtu lapu paturēšanu atmiņā, parametra vērtība jānorāda – 0.

Lasīt vairāk…