Atvērtās Pasaules jaunumi

Free Software Foundation (FSF) publicējusi atvērtu vēstuli adresētu kompānijai Google, aicinot to atvērt VP8 video kodeku un izmantot to YouTube video kodēšanai.

“Nopērkot On2, jūsu īpašumā tagad ir gan pasaules lielākā video vietne, gan arī visi jaunā augstas veiktspējas video kodeka VP8 patenti. Iedomājieties tikai, ko jūs panāktu, publicējot VP8 specifikāciju ar neatsaucamu licenci bez patentmaksas un izmantojot to YouTube. Jūs varētu izbeigt tīmekļa atkarību no patentiem apkarinātiem video formātiem un nebrīvas programmatūras (Flash).”

(citāts no FSF atvērtās vēstules)

Cerams, ka Google’s moto “Do no evil” ietver sevī arī šādu cēlu un tiešām saprātīgu lēmumu – atvērt VP8.

Sociālo tīklu aktīviem lietotājiem noteikti patīkams jaunums. Šis brīnums pieejams visiem gmail.com lietotājiem. buzz iespējas īpaši netestēju, jo mani šis serviss pagaidām nepiesaistīja. Google e-pastam ir pietiekami daudz lietotāju, lai buzz spētu piesaistīt plašu auditoriju. Nākotne rādīs vai Google spēs konkurēt ar Facebook un Twitter veidīgajiem servisiem.

Linux 2.6.33 kodolā nebūs Android platformas atbalsta. Galvenais iemesls šādam lēmuma ir Google pasīvā attieksme pret kvalitatīva atbalsta nodrošināšanu savu draiveru izstrādē un uzturēšanā. Pēdējās draiveru izstrādes aktivitātes platformai Android Google veikusi pagājušā gada 11. decembrī. Tā kā katra iekļautā komponente veido kopējo  kodola stabilitāti un drošību, tad šāda attieksme attiecīgi ir novērtēta…

Avots: www.opennet.ru

Google paziņojusi, ka finansiāli atbalstīs tos, kas ziņos par atrastajām Chromium drošības kļūdām. Atkarībā no kļūdas bīstamības pakāpes būs iespējams iegūt no $500-$1337.

Aktīvākajiem dalībniekiem, kas spēs ne tikai norādīt uz kļūdām, bet arī nodemonstrēt, kā šī kļūda praktiski tiek izmantota, Google izteiks atsevišķu paldies.

Avots:blog.chromium.org

Google ir pārejas procesā no EXT2 uz modernāku versiju EXT4. Veiktspējas testi uzrāda ievērojamu darbības uzlabojumu un tas ir viens no galvenajiem iemesliem šāda lēmuma pieņemšanai.

Avots: www.phoronix.com

Firefox izstrādātāju kopienas koordinators Asa Dotzler savā blogā publicējis rakstu, kurā kritiski vērtē pirms pāris dienām publiskoto Google politiku attiecībā par konfidencialitātes saglabāšanu attiecībā uz informāciju, kuru Google iegūst  lietotāju darbības rezultātā,  kad tie darbojas ar meklēšanas sistēmu un skata vietnes, kas atrodas AdSendse reklāmu tīklā. Google ievāc pārāk plašu informāciju par lietotāju aktivitātēm un nenoliedz, ka varētu nodrošināt piekļuvi šai statistikai pēc varas iestāžu pieprasījuma.

Pēs Asa domām, Microsoft piedāvātā meklēšanas sistēmas Bing politika esot lojālāka lietotājam, tāpēc viņš lietotājiem rekomendē izmantot to, kā arī – uzstādīt speciālu, Microsoft izstrādātu Firefox spraudni.

Nav gan īsti skaidrs, cik šāda rekomendācija ir korekta. Atgādināsim, ka Google un Mozilla attiecības sāka saasināties brīdī, kad Google sāka attīstīt paši savu pārlūkprogrammu – Chrome. Kotrakts par Google kā meklēšanas sistēmas izmantošanu Firefox, beidzas 2011.gadā, tā kā nav nekāds brīnums, ja pēc Google lietotājiem kā meklētājs tiks uzspiests Microsoft Bing.

opennet.ru

p.s. starp citu, interesanta info par Google

Šajās dienās beidzot izdevās noskatīties pirmās divas “Zeitgeist” daļas (trešā vēl nav noskatīta), tāpēc esmu biku šīs filmas ietekmē.  Šodien kā kulaks uz aci, iekrita acīs raksts par Google bosa izteikumiem. Raksta oriģināls atrodams šeit. Skatoties Zeitgeist II, prātā ienāca doma, ka internets laikam gan vēl palicis pēdējais, ko nav iespējams pakļaut Vecākā brāļa kontrolei, un laikam Google ir tā organizācija, kas tiecas šo kontroli nodrošināt. Dievs dod, lai man nav taisnība…

Visiem, kuriem pieder Dell Inspiron Mini 10V Internet klēpjdatori (netbook) un ir vēlme eksperimentēt, Dell piedāvā izmēģināt pielāgotu Googles pirms nedēļas izlaisto Chromium OS. Sakarā ar to, ka Google vēl strādā pie Chrome OS, gan Chromium OS kā tāds, gan arī Dell piedāvātā versija ir nestabila, eksperimentāla utt. Kaut arī ielādes ātrums tai ir tikai 12 sekundes, viens no nepatīkamajiem “pārsteigumiem” esot Broadcom Wi-Fi adaptera draiveris, kam vajadzīgas 5-10 minūtes, lai atrastu pieejas punktu un pieslēgtos. Taču, ja neesat nepacietīgi, iesaku izmēģināt, jo web bāzētā skaitļošana, kā šķiet, ir nākotne.

Tiem, kas nav informēti: Chrome OS ir Google jaunais projekts ar mērķi izveidot uz GNU/Linux bāzētu operētājsistēmu, kas būtu orientēta uz Internet aplikāciju izmantošanu. Operētājsistēmas čaula ir Google Chrome pārlūks, kas pieslēdzas Google kontam un dod pieeju Google aplikācijām. Chromium OS ir Google izstrādātāju izlaistais pusgatavais testēšanas stadijā esošais izejas kods, varētu teikt – Googles “smilšukaste”.

Kompānijas Google oficiālajā blogā prezentēta jauna programmēšanas valoda – Gо, kas orientēta uz augstu ražīgumu, gandrīz savietojama ar valodu C, taču tai ir vienkāršāka sintakse, kas nodrošina tādu izstrādes ātrumu kā, piemēram,  Python valodai.

opennet.ru

Pirms kāda laika YouTube bija vērojams video, kā Google datu centriem izmanto jūras konteineru moduļus. Šoreiz Google inženieri ir vēl radošāki un piedāvā sistēmas dzesēšanā izmantot jūras ūdeni. Jauno projektu paredzēts realizēt Maurīciju salās, kas atrodas Indijas okeānā. Ūdeni plānots ņemt no dzelmes, kur tas ir ievērojami aukstāks. Līdzīgs projekts ir realizēts Cornell universitātē un tas samazinājis dzesēšanas enerģijas patēriņu par 86%.

Avots: slashdot

Dažādi cilvēki dažādi izprot atvērtās tehnoloģijas. Dažiem tā ir programmatūras izstrādes metode, citiem – tās izplatīšanas principi, vēl citi, slēpjoties aiz open source lozungiem, cenšas pārdot pilnīgi nederīgas lietas. Interesanta ir teorija par to, kas varētu būt opensource Google redzējumā, kuru publiskojis kompānijas Gartner pētījumu, inovatīvo tehnoloģiju un tendenču grupas pārstāvis un kompānijas viceprezidents Brian Prentice.

Lasīt vairāk…

Interneta pārlūkprogrammas Linux versijā parādījies GTK+ vizuālo tēmu atbalsts.

opennet.ru

Google blogā pieejama informācija, ka 2010.gada otrajā pusē minidatoru lietotājiem būs pieejama Google izstrādātā atvērtā koda operētājsistēma Chrome OS.

Kompānijas Google koderi publiskojuši pirmo oficiālo interneta pārlūka Chome testa versiju Linux un Mac OS X platformām. Komplektācija paredzēta tikai izstrādātājiem un nav domāta ierindas lietotājiem, jo satur vairāk nekā 200 neatrisinātu problēmu. Publiskotajā versijā vēl nav realizēts YouTube atbalsts, vēstures neatstāšana logfailos un buferī, meklēšanas parametru iestatīšana, drukas atbalsts. Programmētāji ir optimistiski noskaņoti un jau tuvākajā laikā sola trūkumus novērst.

Chrome oficiālās komplektācijas *.deb pakotnes: google-chrome-unstable_current_i386.deb un google-chrome-unstable_current_amd64.deb. Atgādinām, ka Ubuntu Linux lietotājiem jau vairākus mēnešus ikdienas tiek izlaisti neoficiālie binārie būvējumi, kas balstīti uz aktuālā Chromium sākumkodu repozitarija.

opennet.ru

Kāds no neatkarīgajiem programmētājiem publiskojis kritiskus komentārus par platformas Google Android izstrādes metodēm. Atšķirībā no situācijām, kad slēgti projekti tiek bāzēti uz atvērtā koda projektu, kas intensīvi attīstās (piemēram, IBM httpd tiek veidots uz Apache bāzes), Google darbojas pilnīgi pretēji – atsevišķas platformas daļas tiek izstrādātas slepeni, bet pēc tam negaidīti tiek pievienotas atvērto kodu repozitarijā, neatkarīgajos izstrādātājos radot šaubas vai viņu ieviestie neatkarīgie labojumi darbosies pēc jaunas Google izstrādāto ielāpu sērijas.

opennet.ru

Google izstrādātāji publiskojuši atvērto projektu Unladen Swallow, kas paredzēts Python skriptu izpildes ātruma palielināšanai, solot nodrošināt pieckārtēju ātrdarbības pieaugumu. Šādu rezultātu plānots sasniegt Python standarta interpretatora virtuālo mašīnu nomainot uz JIT-kompilatoru (bāzēts uz LLVM), kas skriptus izpildāmajā kodā interpretē, kā saka, “pa tiešo”.

Lasīt vairāk (krieviski) …

LATA informē par Google Summer of Code^TM programmu, kuras ietvaros vasaras periodā IT studentiem tiek piedāvāta stipendija par piedalīšanos atvērtā pirmkoda izstrādes projektos. Vairāk par Google Summer of Code 2009 lasi: http://code.google.com/soc/.

Lasīt vairāk …