Atvērtās Pasaules jaunumi

Noteikti reti kuram būs jāstāsta par kulta spēli Starcraft. 27. jūlijā ir oficiāli iznācis StarCraft II: Wings of Liberty. Standartā spēle lietojama Microsoft Windows operētājsistēmās, bet arī Linux lietotājiem nebūs jānoskumst, jo, izmantojot wine 1.2, StarCraft II labi startējas arī šajā vidē. Šī iespēja testēta, izmantojot Ubuntu 10.04, bet pamācības autors pieļauj domu, ka tā darbosies arī citos Linux distributīvos. Vairāk par visu – šeit.

Jau iepriekš rakstīju par Intel Moblin 2.1 versiju, kas pielāgota automobiļu multimediju un informatīvajām sistēmām. Tautā šo produktu sauc par “Borta kompjūteru”.

Šoreiz savstarpēju līgumu noslēgušas kompānijas MontaVista Software un Robert Bosch Car Multimedia GmbH (BOSCH). Līgums paredz, ka BOSCH turpmāk savos produktos varēs izmantot uz Linux bāzēto  MontaVista Software  programmatūru. Kā izteicies BOSCH pārstāvis, tad MontaVista Software  programmatūra ir inovatīva ar atbilstošu kvalitāti.  Šāds slēdziens izdarīts veicot mēnesi ilgu testēšanu. Arī MontaVista Software pieredze (vismaz 10 gadi) tika ņemta vērā. Interesanti, ka BOSCH uz jaunu sadarbības partneru meklēšanu pamudināja ne tikai vēlme samazināt produktu izmaksas, bet arī problēmas, kas saistītas ar slēgtā koda izmantošanu.

BOSCH ir viens no līderiem automobiļu multimediju sistēmu izstrādē un tas savukārt nozīmē, ka ļoti daudzi pat nezinot sāks lietot Linux.

Avoti: linusearch.com, finance.yahoo.com

Saistībā ar vakardienas rakstu man radās jautājums par mobilo iekārtu tirgus sadalījumu. Izrādās viss ir vienkārši… Lasīt vairāk…

Šī gada pirmajā pusē vairāki lieli Linux distributīvu izstrādātāji mums ir iepriecējuši ar jaunā versijām. Tāpēc man ir radies loģisks jautājums, kā tas ir ietekmējis to ātrdarbību. Izmantojot www.phoronix-test-suite.com programmatūru veicu diezgan apjomīgu testēšanu, lai saprastu kurš distributīvs būtu piemērotākais ātruma cienītājiem. Papildus minētajam centos arī noskaidrot, kāda ietekme uz ātrdarbību ir grafiskās vides izvēlei. Testētas tiek jaunākās stabilās versijas par kurām informācija bija pieejama arī open-news.lv interneta vietnē. Instalācijai tika izmantota metode “Next -> Next -> Next” (Respektīvi maksimāli noklusētie parametri un sistēmas netika atjauninātas). Tā kā tests ir ar skatu uz tuvu nākotni, tad tika testēta 64 bit arhitektūra, kas atsevišķos gadījumos sagādāja arī problēmas… Sliktie vārdi sakāmi  Mandriva 2010 un OpenSUSE 11.2 virzienā, kas vairākus testus nespēja uzstādīt automātiski un arī manuāli atsevišķi testi nebija uzstādāmi. Testētās tiek reāli uzstādītas nevis virtuālas darbstacijas. Lasīt vairāk…

Vakardien open-news.lv vietnē izvērsās savdabīga diskusija par vajadzību rakstīt OS Linux, MS Windows utt. Manuprāt ir svarīgi akcentēt, kad tiek apskatīta OS (operacionālā sistēma) un kad runa iet par lietojumprogrammatūru. Ar IT saistītām personām parasti nerodas grūtības saprast atšķirību terminos, bet ir arī daļa cilvēku, kam tas nav tik labi izprotams. Atsevišķas grupas neatšķir MS Office no Windows un Oracle OpenOffice ir Linux… Šis ir galvenais apstāklis, kāpēc es cenšos rakstīt OS Windows un OS Linux. Kāpēc rakstīt OS Windows nevis MS Windows? Iespējams korekti būtu OS MS Windows + versija, bet tā ir liekvārdība un svarīgs jau ir produkts nevis tā izstrādātājs. OS Windows nav sajaucams ar kādu citu produktu, ko nevar teikt par MS Office. Office bez piederības norādes tiktu jaukta ar Oracle OpenOffice, KOffice utt. Šajā gadījumā programmatūras nosaukumā MS lietot ir lietderīgi.

Nobeigumā gribētu teikt, ka neatkarīgi no apzīmējumu (OS, MS) lietošanas vai nē, svarīgākais, lai lasītājam būtu izpratne par uzrakstīto. Ceru, ka lielākajai daļai vietnes apmeklēt nerodas problēmas ar rakstu satura saprašanu.

Kompānija ABBYY beidzot ir izveidojusi FineReader atbalstu OS Linux. Glvenās funkcijas – optiskā atpazīšana (OCR), dokumentu struktūras analīze, svītrkodu nolasīšana (OBR), PDF failu konvertēšana. Lasīt vairāk…

Linux kodola izstrāde no “nulles” Eiropas savienībā izmaksātu aptuveni 1 miljardu EUR. Šādu secinājumu izdarījuši Spānijas Oviedo universitātes zinātnieki. Arī kodola papildinājumi un uzlabojumi nav bijuši lēti (2005-2007.gadam 100 miljoni EUR, savukārt  2008. gadā 225 miljoni EUR).

Avots: www.opennet.ru

Skaitļi izklausās lieli, bet viss ir relatīvi… Par šo tēmu visai interesants viedoklis izskanēja Latvijas Radio 1 raidījumā “Kā labāk dzīvot?” (17.02.2010) LINUX centra vadītājs Leo Trukšāns visiem saprotamā valodā izstāstīja par ieguvumiem, ja lietosiet atvērto kodu. Viens no tematiem aizskāra arī ES programmatūras importa/eksporta bilanci. Izrādās, ka ES importē 70 miljardus un eksportē 20 miljardus (2008. gada dati var būt neprecīzi!). 50 miljardi ir pietiekama summa, lai ES domātu, kā situāciju uzlabot. Par izpratni liecina arī fakts, ka tieši ES saražo aptuveni 70% no visa kopējā Atvērtā koda. Visiem iesaku nepažēlot ~45 min. sava brīvā laika un noklausīties šo raidījumu. Atskaņojams arī ar VLC.

Linux 2.6.33 kodolā nebūs Android platformas atbalsta. Galvenais iemesls šādam lēmuma ir Google pasīvā attieksme pret kvalitatīva atbalsta nodrošināšanu savu draiveru izstrādē un uzturēšanā. Pēdējās draiveru izstrādes aktivitātes platformai Android Google veikusi pagājušā gada 11. decembrī. Tā kā katra iekļautā komponente veido kopējo  kodola stabilitāti un drošību, tad šāda attieksme attiecīgi ir novērtēta…

Avots: www.opennet.ru

Labākai savietojamībai kompānija AMD publicējusi draiveru izejas kodus  videokartēm Radeon HD 5000 “Evergreen”. Iespējams jau Linux kodolā 2.6.34 tiks iekļauts  videokaršu sērijas “Evergreen” Direct Rendering Manager atbalsts. Atsevišķas iespējas ir testēšanas stadijā un var darboties nestabili.

Avots: www.opennet.ru

Jaunzēlandes vidējās izglītības iestādes uzsāk pāreju uz atvērto kodu. Piemēram “Albany Senior High School” kopš tās izveides 2009. gadā izmanto tikai atvērto kodu. Pateicoties šādām aktivitātēm jauniešiem ir iespēja izmantot atvērto kodu dažādos savos zinātniskajos pētniecības projektos. Lasīt vairāk…

Londonas fondu birža uzsāk MillenniumIT platformas ieviešanu. Jaunā sistēmu plānots ieviest jau šī gada nogalē. Projekta aptuvenās izmaksas tiek lēstas uz 18 miljoni mārciņu. Jāatzīmē arī fakts, ka iepriekšējais risinājums (TradElect), kas bāzējās uz .NET tehnoloģijas biržai izmaksāja 40 miljoni mārciņu. TradElect izrādījies ar zemu produktivitāti, kas arī ir viens no galvenajiem iemesliem tehnoloģiju maiņai.

Avots: www.opennet.ru

Phoronix Media veikusi virkni testu ar jauno linux kodolu 2.6.33 RC un EXT4. Secinājumi pagaidām nav iepriecējoši. Jaunā kodola versija palielina EXT4 darbības stabilitāti, bet samazina veiktspēju. Atsevišķos gadījumos pat ļoti ievērojami… Testēti tika kodoli (2.6.28, 2.6.29, 2.6.30, 2.6.31, 2.6.32, 2.6.33-rc4)

Avots: www.phoronix.com

Veicot ātru rezultātu analīzi, secināju, ka labākie (vidējie) rezultāti ir sasniegti ar kodolu 2.6.30. Katram lemt pašam, bet es noteikti neieteiktu steigties ar kodolu atjaunošanu.

Kompānija Intel klajā nākusi ar Linux Moblin 2.1 IVI. Šī versija optimizēta automobiļu informācijas un izklaides iekārtām ar Atom Z530 procesoriem. Šī linux versija spēj nodrošināt arī iPod, USB Flash, Bluetooth atbalstu un automobiļa audio sistēmas kontroli.

Šis ir sadarbības projekts ar GENIVI, kuras sastāvā ietilpst BMW Group, Delphi, General Motors, Magneti Marelli, PSA Peugeot Citroen, Visteon un Wind.

Avots: www.opennet.ru

Izskatās, ka nākotnē BMW cienītāji kļūs arī par atvērtā koda aktīviem lietotājiem.

Minhenes pilsētas pārvalde mērķtiecīgi pāriet uz atvērtā koda risinājumiem. Pilnībā pāriets uz ODF standarta izmantošanu. MS IE nomainīts uz Mozilla Firefox, un e-pasta apskatei tiek lietots Mozilla Thunderbird. Konvertētas vairāk nekā 20 000 veidlapas (templates). Dokumentiem, kuriem nav nepieciešama interaktīva aizpildīšana, par pamatformātu ir izraudzīts PDF. Šie ir pirmie soļi, lai pārvalde pilnībā varētu atteikties no komerciālajām OS un maksas programmatūras izmantošanas.

Pagaidām no 14 000 darbstacijām OS Linux ir uzstādīts ~2 500. Pilnīga pāreja uz atvērtā koda risinājumiem plānota 2012. gadā. Interesants ir arī fakts, ka pašvaldība ir izvēlējusies veidot pati savu distributīvu: LiMux

Avots: www.opennet.ru

Šodien internetā uzdūros patiesi interesantam rakstam par OS attīstību. (orģināls/tulkojums latviski). Liels paldies Valdim Vītoliņam par šo tulkojumu. No pieredzes varu teikt, ka bieži nav sastopami tik apjomīgi un saturīgi tulkojumi.

Kompānijas Integral Energy apkalpojošā personāla operatīva iejaukšanās ļāvusi novērst vienas elektroapgādes sistēmas apstāšanos, kas pamatā nodrošina Austrāliju ar elektroenerģiju. Iemesls bijis iekārtu vadības zāles datoru inficēšanās ar datorvīrusu. Pateicoties inženieru atjautībai, Windows-termināli tikuši nomainīti ar Linux mašīnām, kas izmantotas aplikāciju izstrādei.

Lasīt vairāk…

Mūžsenais jautājums – kas lābāks? www.phoronix.com vietne piedāvā šo OS salīdzinājumu.

Lasīt vairāk…

Kārtējo reizi jāuzteic Panasonic. Šoreiz tiek piedāvāts produkts domāts kvalitatīvu videokonferenču organizēšanai.

Panasonic KX-VC500

Avots: www.linuxfordevices.com