Atvērtās Pasaules jaunumi

Linux kodola izstrāde no “nulles” Eiropas savienībā izmaksātu aptuveni 1 miljardu EUR. Šādu secinājumu izdarījuši Spānijas Oviedo universitātes zinātnieki. Arī kodola papildinājumi un uzlabojumi nav bijuši lēti (2005-2007.gadam 100 miljoni EUR, savukārt  2008. gadā 225 miljoni EUR).

Avots: www.opennet.ru

Skaitļi izklausās lieli, bet viss ir relatīvi… Par šo tēmu visai interesants viedoklis izskanēja Latvijas Radio 1 raidījumā “Kā labāk dzīvot?” (17.02.2010) LINUX centra vadītājs Leo Trukšāns visiem saprotamā valodā izstāstīja par ieguvumiem, ja lietosiet atvērto kodu. Viens no tematiem aizskāra arī ES programmatūras importa/eksporta bilanci. Izrādās, ka ES importē 70 miljardus un eksportē 20 miljardus (2008. gada dati var būt neprecīzi!). 50 miljardi ir pietiekama summa, lai ES domātu, kā situāciju uzlabot. Par izpratni liecina arī fakts, ka tieši ES saražo aptuveni 70% no visa kopējā Atvērtā koda. Visiem iesaku nepažēlot ~45 min. sava brīvā laika un noklausīties šo raidījumu. Atskaņojams arī ar VLC.

Linux 2.6.33 kodolā nebūs Android platformas atbalsta. Galvenais iemesls šādam lēmuma ir Google pasīvā attieksme pret kvalitatīva atbalsta nodrošināšanu savu draiveru izstrādē un uzturēšanā. Pēdējās draiveru izstrādes aktivitātes platformai Android Google veikusi pagājušā gada 11. decembrī. Tā kā katra iekļautā komponente veido kopējo  kodola stabilitāti un drošību, tad šāda attieksme attiecīgi ir novērtēta…

Avots: www.opennet.ru

Labākai savietojamībai kompānija AMD publicējusi draiveru izejas kodus  videokartēm Radeon HD 5000 “Evergreen”. Iespējams jau Linux kodolā 2.6.34 tiks iekļauts  videokaršu sērijas “Evergreen” Direct Rendering Manager atbalsts. Atsevišķas iespējas ir testēšanas stadijā un var darboties nestabili.

Avots: www.opennet.ru

Jaunzēlandes vidējās izglītības iestādes uzsāk pāreju uz atvērto kodu. Piemēram “Albany Senior High School” kopš tās izveides 2009. gadā izmanto tikai atvērto kodu. Pateicoties šādām aktivitātēm jauniešiem ir iespēja izmantot atvērto kodu dažādos savos zinātniskajos pētniecības projektos. Lasīt vairāk…

Londonas fondu birža uzsāk MillenniumIT platformas ieviešanu. Jaunā sistēmu plānots ieviest jau šī gada nogalē. Projekta aptuvenās izmaksas tiek lēstas uz 18 miljoni mārciņu. Jāatzīmē arī fakts, ka iepriekšējais risinājums (TradElect), kas bāzējās uz .NET tehnoloģijas biržai izmaksāja 40 miljoni mārciņu. TradElect izrādījies ar zemu produktivitāti, kas arī ir viens no galvenajiem iemesliem tehnoloģiju maiņai.

Avots: www.opennet.ru

Phoronix Media veikusi virkni testu ar jauno linux kodolu 2.6.33 RC un EXT4. Secinājumi pagaidām nav iepriecējoši. Jaunā kodola versija palielina EXT4 darbības stabilitāti, bet samazina veiktspēju. Atsevišķos gadījumos pat ļoti ievērojami… Testēti tika kodoli (2.6.28, 2.6.29, 2.6.30, 2.6.31, 2.6.32, 2.6.33-rc4)

Avots: www.phoronix.com

Veicot ātru rezultātu analīzi, secināju, ka labākie (vidējie) rezultāti ir sasniegti ar kodolu 2.6.30. Katram lemt pašam, bet es noteikti neieteiktu steigties ar kodolu atjaunošanu.

Kompānija Intel klajā nākusi ar Linux Moblin 2.1 IVI. Šī versija optimizēta automobiļu informācijas un izklaides iekārtām ar Atom Z530 procesoriem. Šī linux versija spēj nodrošināt arī iPod, USB Flash, Bluetooth atbalstu un automobiļa audio sistēmas kontroli.

Šis ir sadarbības projekts ar GENIVI, kuras sastāvā ietilpst BMW Group, Delphi, General Motors, Magneti Marelli, PSA Peugeot Citroen, Visteon un Wind.

Avots: www.opennet.ru

Izskatās, ka nākotnē BMW cienītāji kļūs arī par atvērtā koda aktīviem lietotājiem.

Minhenes pilsētas pārvalde mērķtiecīgi pāriet uz atvērtā koda risinājumiem. Pilnībā pāriets uz ODF standarta izmantošanu. MS IE nomainīts uz Mozilla Firefox, un e-pasta apskatei tiek lietots Mozilla Thunderbird. Konvertētas vairāk nekā 20 000 veidlapas (templates). Dokumentiem, kuriem nav nepieciešama interaktīva aizpildīšana, par pamatformātu ir izraudzīts PDF. Šie ir pirmie soļi, lai pārvalde pilnībā varētu atteikties no komerciālajām OS un maksas programmatūras izmantošanas.

Pagaidām no 14 000 darbstacijām OS Linux ir uzstādīts ~2 500. Pilnīga pāreja uz atvērtā koda risinājumiem plānota 2012. gadā. Interesants ir arī fakts, ka pašvaldība ir izvēlējusies veidot pati savu distributīvu: LiMux

Avots: www.opennet.ru

Šodien internetā uzdūros patiesi interesantam rakstam par OS attīstību. (orģināls/tulkojums latviski). Liels paldies Valdim Vītoliņam par šo tulkojumu. No pieredzes varu teikt, ka bieži nav sastopami tik apjomīgi un saturīgi tulkojumi.

Kompānijas Integral Energy apkalpojošā personāla operatīva iejaukšanās ļāvusi novērst vienas elektroapgādes sistēmas apstāšanos, kas pamatā nodrošina Austrāliju ar elektroenerģiju. Iemesls bijis iekārtu vadības zāles datoru inficēšanās ar datorvīrusu. Pateicoties inženieru atjautībai, Windows-termināli tikuši nomainīti ar Linux mašīnām, kas izmantotas aplikāciju izstrādei.

Lasīt vairāk…

Mūžsenais jautājums – kas lābāks? www.phoronix.com vietne piedāvā šo OS salīdzinājumu.

Lasīt vairāk…

Kārtējo reizi jāuzteic Panasonic. Šoreiz tiek piedāvāts produkts domāts kvalitatīvu videokonferenču organizēšanai.

Panasonic KX-VC500

Avots: www.linuxfordevices.com

Sandia National Laboratories IT zinātniekiem ir veiksmīgi izdevies startēt sistēmu ar vairāk nekā miljons Linux kodoliem. Sistēmā tiek izmantota virtuālo mašīnu tehnoloģija (Respektīvi, tās nav miljons fiziskās iekārtas). Sistēma paredzēta, lai vienkāršotu botu tīklu izpēti.

Avots: www.physorg.com

Iespēja iegādāties datoru ar instalētu OS Linux aizvien pieaug. Šķiet, ka portatīvo datoru ražotāji ir nopietni pievērsušies šim tirgus segmentam.

Lasīt vairāk…

Lasot Linux jaunākās ziņas, nejauši uzdūros interesantai reklāmai:

Kā redzams, tad OS tirgū konkurence ir visai asa. Divas lielas kompānijas (Novell un Oracle) cīnās par ietekmi Linux serveru tirgū. Vai tas ir labi vai slikti, man pagaidām ir grūti teikt. Es gan vairāk gribētu redzēt šo kompāniju apvienotu ieguldījumu MS serveru skaita samazināšanā.

Par lielisko piedāvājumu vairāk: www.novell.com Ideja sniegt trīs gadu atbalstu konkurentu produktam ir visai interesanta…

Interesants viedoklis par programmēšanas lietām saistībā ar pāreju no Windows vides uz Linux.

Raksta oriģināls angliski

Tulkojums krieviski

Andrew C. Oliver, organizācijas Open Source Initiative (OSI) direktoru padomes loceklis un bijušais Apache Software Foundation padomes priekšsēdētājs,  savā blogā publicējis piezīmi, kurā teikts, ka Linux patreizējā attīstības pakāpē jau spēj apmierināt visas galalietotāja vajadzības. Kā piemēru Andrew min savu uz Linux strādājošo sievu, kas ir visai tāla no datoriem, taču pēc vairāku gadu MS Windows lietošanas pēc savas iniciatīvas nolēmusi pamēģināt Ubuntu Linux un pie tā arī palikusi. GNOME, Wine, Firefox, OpenOffice un citu brīvo aplikāciju piedāvātās iespējas izrādījušās pilnīgi pietiekamas.

Lēmuma pieņemšanu noteikuši trīs galvenie apstākļi:

• Google web servisu attīstība, kas cilvēkus padara arvien neatkarīgākus no izmantojamās operētājsistēmas tipa;
• Lieliskais tehniskais atbalsts Ubuntu forumos un dokumentācijas pieejamība;
• Nogurums no Windows Vista problēmām.

opennet.ru

Kompānija IBM sadarbībā ar Canonical sāk Linux minidatoru popularizēšanu Āfrikas reģiona uzņēmumos un valsts iestādēs, radot konkurenci Microsoft. Izejot Āfrikas tirgū, kas aug lēnām (pat recesijas laikā) – IBM piedāvā programnodrošinājuma paketi uz Linux bāzes, izmantojot cloud risinājumus. Pakete ietver programmatūru teksta apstrādei un darbam ar elektronisko pastu.

Šajā reģionā virkne piegādātāju un nekomerciālu organizāciju jau cenšas piedāvāt risinājumus uz Linux bāzes, taču to izplatībai traucē finansiāli izdevīgie kompānijas Microsoft piedāvājumi. Virknē valstu, piemēram, Lībija un Ēģipte, jau noslēguši ar Microsoft licencēšanas līgumus. Priekš tam, lai mainītu situāciju tirgū, šajā reģionā ienāca IBM, piedāvājot izdevīgus apstākļus: pakalpojumi izmaksās 10 USD mēnesī uz vienu lietotāju, bet minidatora izmaksas ar Linux operētājsistēmu – ~ 300 USD. Kā teicis kādas Ugandas universitātes dekāns: “šis pakalpojums ir revolūcija Āfrikas biznesā”.

opennet.ru