No 12. aprīļa Facebook Home būs pieejams gan atsevišķas aplikācijas formā, kas paredzēta uzstādīšanai Android tālruņos, gan arī kā atsevišķs produkts – saskarne būs pieejama viedtālruņos HTC First.

Publiskotās izmaiņas paplašina Linux sistēmas (“Linux System”) jēdziena jēgu, kas ietver sevī gan Linux kodolu, gan atvērtas komponentes, kas veido dažādu distribūciju vides. Saraksts paplašināts ar 18 pakotnēm, kas saistītas ar mobilajām tehnoloģijām. Īpašu interesi raisa fakts, ka aizsargājamo komponentu sarakstā tagad ir iekļuvušas arī Android izmantotās tehnoloģijas, ieskaitot virtuālo mašīnu Dalvik, kas pēdējā laikā kļūst par arvien biežāku uzbrukumu mērķi,- arī no kompānijas Oracle puses, kas ir viena no OIN dalībniecēm (gribētos cerēt, ka Oracle ir pārtraukusi uzbrukumus Android pēc tiesvedības beigām pret kompāniju Google). Galu galā, Linux sistēmas jēdziens patreiz aptver 1896 pakotnes.

OIN sastāvā ir tādas kompānijas kā IBM, Sony, Philips, Red Hat, Novell, NEC, Oracle, HP, Juniper, Facebook, Google, Cisco, Rackspace Hosting, Symantec, Fujitsu, LG, HTC. OIN ietvaros izveidots patentu bloks, kurā nokļūst dalībnieku nopirktie ar Linux saistītie patenti, kas nodoti citu dalībnieku rīcībā. Piemēram, 2011. gada vasarā OIN rokās nokļuva patentu grupa, kuros figurē vieni no pirmajiem dinamiska web satura formēšanas formulējumiem, kas bijuši par pamatu tādām lietām kā ASP no Microsoft, JSP no Sun/Oracle un PHP. Cits vērtīgs ieguvums ir 22 Microsoft patentu iegāde 2009. gadā, kas pirms tam bija pārdoti konsorcijam AST, kā patenti, kas skar “open source” produktus. Visi OIN dalībnieki šos patentus var izmantot bez atlīdzības. OIN vienošanos ir apstiprinājusi ASV Tieslietu ministrija, kas pieprasījusi ievērot OIN intereses Novell patentu darījuma laikā.

Satelīta provizoriskais izmērs būs 10x10x10 cm. Kā jau izmēri norāda, tad šim satelītam būs kubiska forma. Mini-satelītam ne tikai izmērs ir mazs, bet arī svars, jo ar vienas nesējraķetes palīdzību kosmosā teorētiski var nogādāt ~3750 gab.

Iespējams PhoneSat 1.0 satelīts kosmosā tiks nogādāts jau šī gada nogalē. Pirmā modeļa vadībai tiks izmantots Nexus One, bet ar ļoti minimizētu funkcionalitāti. PhoneSat 2.0 vadībai tiks izmantots Samsung Nexus S ar krietni plašāku funkcionalitāti un šo modeli kosmosā plānots nogādāt 2013. gadā.

Prasība skar sekojošas ierīces:

• iPod Touch
• iPhone 3GS
• iPhone 4
• iPhone 4S
• iPad2
• Jaunais iPad (pazīstams kā iPad3)
• Mac Pro
• iMac
• Mac Mini
• MacBook Pro
• MacBook Air

Prasībā iet runa par sekojošiem patentiem:

• 5,883,580, “Geographic-Temporal Significant Messaging”
• 5,922,047 ”Apparatus, Method and System for Multimedia Control and Communication”
• 6,425,002 ”Apparatus and Method for Handling Dispatching Messages for Various Applications of a Communication Device”
• 6,493,673 ”Markup Language for Interactive Services And Methods Thereof”
• 6,983,370 ”System For Providing Continuity Between Messaging Clients And Method Therefor”
• 7,007,064 ”Method And Apparatus For Obtaining And Managing Wirelessly Communicated Content”
• 7,383,983 ”System And Method For Managing Content Between Devices In Various Domains”

Linux Kernel 3.3 versijā ir iekļautas koda daļas no Android projekta, kas ievērojami uzlabojis šo projektu savietojamību.

Ievērojami uzlabojumi ir veikti failu sistēmu un tīkla komponenšu atbalstā. Pievienoti jauni draiveri.

Visi jaunumi pieejami – šeit.

Kompānija Google turējusi solījumu un publiskojusi nesen iznākušās platformas Android 4.0 sākumkodu. Šajā platformā notika planšetu (Android 3.x) un viedtālruņu (Android 2.x) koda apvienošana. Patreiz kods jau ir pieejams lejupielādei no projekta publiskā Git repozitorija. Jāpiezīmē, ka koda atvēršana notikusi agrāk nekā gaidīts – vēl līdz Galaxy Nexus nonākšanai uz letes.

Bez pēdējā laidiena – Android 4.0.1 koda, repozitorijā pieejama arī pilna izmaiņu vēsture, ieskaitot visas iestrādnes, kas saistītas ar Android 3.x atzaru. Tā kā Android 3 nav īsti pabeigta, tai nav izveidoti atsevišķi Git tegi, bet izstrādātājiem rekomendēts izmantot Android 4 kodu. Koda ielādei no Git nepieciešams izmantot atzaru ar atzīmi android-4.0.1_r1. Gatavas komplektācijas izveidei telefonam Galaxy Nexus ir pieejama opcija “full_maguro”. Citu ierīču komplektācijas atbalstu sola pievienot nedaudz vēlāk.

Atgādinam, ka agrāk Google bija pieņēmusi lēmumu nepubliskot Android 3.x atzara kodu, jo šis laidiens bija pozicionēts tikai uz planšetēm un ietvēra viedtālruņiem neatbilstošas programmu saskarnes, kas ražotāju neapdomātas izmantošanas gadījumā varētu novest pie nekontrolētas platformas fragmentācijas un neatbilstošas izšķirtspējas tehnoloģiju izmantošanas viedtālruņos. Gala rezultātā tas varētu novest pie tā, ka tirgū parādītos viedtālruņi, kas sākotnēji bāzēti uz planšetēm domātām tehnoloģijām, kas nav savietojamas ar vienotu Android platformu un tiem būtu nopietnas kļūmes lietotāja saskarnē.  Android 4.0 versijā planšetu un viedtālruņu saskarnes ir unificētas un visas bīstamās problēmas atrisinātas.

Šis darījums ļāvis sasniegt nozīmīgu ciparu – 53% ASV izlaisto ierīču uz Android bāzes ražo uzņēmumi, kas maksā licencēšanas maksas Microsoft.

Kompānijas Motorola iegāde (~12,5 miljardi USD) viesa bažas, ka Google vēlēsies nedalīties ar savām jaunākajām Android izstrādēm, bet tā tas nav noticis. Kompānija Google ir paziņojusi, ka jaunākās versijas būs pieejamas un papildus tam ar unificētu saskarni gan telefoniem, gan planšetdatoriem un visām ekrāna izšķirtspējām.

Atvērtā koda guru Richard Stallman velta skarbus vārdus it kā atvērtajai platformai Android.

Izdevumā Der Standard publicēta intervija ar kompānijas Google pārstāvi Chris Dibona, kas atbild par Open Source projektiem. Pēc Chris domām, Android platforma ir realizējusi sapni par galddatora sistēmu uz Linux bāzes. Klasiskajam Linux ir maz iespēju konkurēt ar Windows vai Mac OS X, taču principiāli jauna pieeja galddatoru sistēmu veidošanā, kas izmantota ChromeOS un Android, var būtiski ietekmēt Linux risinājumu popularitāti vienkāršo lietotāju vidū.  Iespējams, ChromeOS nedaudz apsteidzis laiku un lietotāji vēl nav gatavi pieņemt šādas sistēmas, taču korporatīvajā vidē jau sāk izprast ChromeOS izmantošanas priekšrocības (augsts drošības līmenis, centralizēta vadība, neatkarība no darba vietas, vienkāršota apkalpošana, droša datu uzglabāšana).

Intervijā atklāti daži fakti par notiekošo kompānijas iekšienē, piemēram, Google 70% klēpjdatoru izmanto Mac OS X, bet gandrīz visos pārējos  - Linux. Windows daļa esot nenozīmīga. Ar izstrādes lietām nesaistītā personāla darbstacijas tiek pārnestas uz ChromeOS. Tehniskā personāla darbstacijās, kā likums, uzstādīts Linux, pie tam – kompānija izmanto savu Ubuntu variantu, kuru ikdienā dēvē par Goobuntu.

Goobuntu pamatatšķirība ir rīku komplekts, ko izmanto Google izstrādātāji, kā arī integrācija ar iekšējiem tīkla resursiem, piemēram, visas lietotāju mapes tiek piemontētas no centralizēta failu servera. Google cenšas savus uzlabojumus atgriezt Ubuntu, taču pagaidām galvenā problēma ir atpalikšana no pamatprojekta – Google distribūcija pamatā ir orientēta uz stabilitāti, tāpēc netiek līdzi Ubuntu izstrādes tempiem. Piemēram, Google pagaidām neizmanto Unity saskarni un arī neplāno uz to pāriet, kamēr netiks sasniegts augsts savietojamības līmenis ar Google izmantotajiem rīkiem, kuru vidū ir arī Eclipse, VIM, Emacs.

Iepriekšējā intervijā Chris minēja, ka MySQL ir viens no svarīgākajiem Google izmantotajiem atvērtajiem projektiem, taču tagad viss ir mainījies. MySQL nav īsti piemērots Google mērogiem, tāpēc tagad tas tiek izmantots tikai dažu apakšsistēmu darbībai. Vairums Google sistēmu tagad darbojas uz BigTable un Megastore.