Sākotnēji tika izskatīti divi Apache OpenOffice un Lotus Symphony koda apvienošanas varianti:

1. Symphony koda izmantošana Apache OpenOffice bāzei, turpmāk portējot visus uzlabojumus, kas izstrādāti priekš Apache OpenOffice 3.4.
2. Apache OpenOffice 3.4 izmantošana bāzei, pārnesot visas izmaiņas no Symphony.

Izvērtējot abu variantu plusus un mīnusus, tika pieņemts lēmums pieturēties pie otrā varianta. Pakāpeniska integrācija ļaus portēšanu padarīt vienmērīgāku un izvairīties no radikālām koda izmaiņām, kas būtu neiespējami, integrējot visu kodu uzreiz. Šāda pieeja gan prasīs vairāk laika, kā arī būs nepieciešama IBM darbinieku piesaiste, jo viņi pārzin Symphony kodu.

Lotus Symphony ir vairākas interesantas īpatnības, piemēram, uzlabota saskarne uz grāmatzīmju bāzes, liela šablonu kolekcija, iespēja izpildīt VBA skriptus, darbības optimizācija, izmantojot dokumentu asinhronas ielādes atbalstu, paplašināts MS Office 2007/2010 formātu atbalsts un darba režīms, kas pielāgots cilvēkiem ar ierobežotām iespējām. Bez tam, Lotus Symphony ir izdarīts milzīgs darbs, lai nodrošinātu savietojamību ar biroja pakotnes MS Office formātiem. Lai vienkāršotu dažādu uzlabojumu integrēšanu Apache OpenOffice, kompānijas IBM izstrādātāji izanalizējuši atskaites par labojumiem Symphony. Uzskatāmākai izvērtēšanai kā labojumi ietekmējuši satura atainošanos Apache OpenOffice, sagatavota speciāla vietne, kurā pieejami dokumentu ekrānattēli, kas atvērti MS Office, esošajā Apache OpenOffice versijā un versijā, kurā ieviestas izmaiņas.

Grafiks uz ledus uzskatāmi parāda, ka, valstij palielinot atvērtā pirmkoda programmatūras (Open Source Software – OSS) īpatsvaru valsts pārvaldē, izmaksas ar vien samazināsies. Atvērtā pirmkoda programmatūra ir bieži vien bezmaksas programmatūra, kas ļauj ērtākā veidā paveikt kādu darbu, kas ar slēgtā koda programmatūru ir paveicama lēnāk. OSS ilgtermiņā arī nodrošina zemākas izmaksas, neatkarīgi no tā, vai tā ir par maksu vai bez maksas, kā arī ļauj uzņēmumiem un valstij paredzami plānot nākotnes izmaksas, jo nepiesaista lietotāju pie viena konkrēta uzņēmuma produkcijas. OSS gadījumā ir ļoti vienkārši pāriet pie cita ražotāja, vai, ja ražotāji nolemj vairs neieguldīt naudu produkta attīstībā, darīt to pašu spēkiem.

Dažas no populārākajām OSS programmām ir Firefox, kas ir interneta pārlūks un spēj pilnībā aizvietot Internet Explorer, OpenOffice.org – biroja programmatūras pakete, kas vairumam lietotāju ir pilnīgi pietiekoši, lai aizstātu Microsoft Office paketi, GIMP – fotogrāfiju apstrādes rīks, kas savos spēkos var mēroties ar Adobe Photoshop. Ar Scribus iespējams sagatavot avīzes vai žurnāla izklājumu, aizvietojot Adobe Pagemaker, bet Thunderbird spēj aizvietot Microsoft Outlook vai Lotus Notes, pārvaldot e-pastu saņemšanu un sūtīšanu. Tāpat noderīgas ir arī tādas programmas kā video atskaņotājs VLC, audio ierakstu apstrādes programma Audacity, disku rakstīšanas rīks Infrarecorder un arhīvu pārvaldnieks 7zip.

Fizmati bija nepatīkami pārsteigti, pagājušās nedēļas vidū izdzirdot Izglītības un zinātnes ministra Rolanda Broka paziņojumu, ka jau no pirmā septembra budžeta vietu skaits augstākajā izglītībā tiks samazināts par vairāk kā 500 vietām. Šo samazinājumu īpaši nepatīkamu padara fakts, ka budžeta grozījumi norisinājušies aiz slēgtām durvīm, neiesaistot studentu pārstāvjus, bet gan tiem paziņojot informāciju jau pēc lēmuma pieņemšanas. Fizikas un matemātikas fakultātes Studentu padomes priekšsēdētājs Valdis Zuters pauda viedokli, ka “Šī ir kārtējā reize, kad Latvijas valdība meklē vieglāko veidu, kā iegūt naudu, kaut ko samazinot vai kaut kur nogriežot. Valdība neredz vai nevēlas redzēt, ka tepat blakus guļ ne tik viegls, bet pareizāks ceļš, kā ietaupīt, piemēram, samazinot izdevumus par programmatūru. Šīs naudas lielākā daļa tik un tā izplūst no Latvijas un nonāk ārvalstu korporāciju kabatās.”

“Jau izsenis Latvija bijusi atpazīstama kā valsts ar vienu no lielāko studējošo īpatsvaru, tomēr šībrīža situācija ir neapskaužama, daudzi – mūsu draugi un paziņas – izvēlas doties studēt uz ārzemēm, jo tur izglītība ir bez maksas, tai esot labāka kvalitāte. Šķiet, ja vēl turpināsies finansējuma samazinājums izglītības sfērā, studentu skaits mūsu valstī ievērojami samazināsies, un visticamāk, viņi arī neatgriezīsies kā darba spēks. Tā vien šķiet, ka lielākā daļa labāko un spējīgāko studentu izvēlas pamest valsti, jo neredz nākotnes perspektīvu,” pauž Izglītības darba grupas vadītāja Brigita Zutere.

Fizmati ir pārliecināti, ka šobrīd valsts nav izvēlējusies pareizo ceļu budžeta deficīta samazinājumam un aicina valdību un pašvaldības līdz 2013. gada 1. janvārim nodrošināt, lai 90% darbstaciju būtu instalēta bezmaksas atvērtā pirmkoda programmatūra – gan operētājsistēma, gan biroja programmatūra (teksta redaktors un izklājlapas). Tādā veidā izdosies ietaupīt būtisku finansējuma apjomu un varēs pārtraukt necilvēcisko praksi –  atņemt naudu bērniem, pensionāriem un studentiem.

1. Biroja programmatūra OpenOffice (ar vai bez priekšzināšanām), 82 akadēmiskās stundas
2. Ubuntu Linux operētājsistēmas lietošana, 32 akadēmiskās stundas
3. Bezmaksas atvērtā koda programmatūra darbam, mācībām, izklaidei (papildināta versija), 32 akadēmiskās stundas
4. Datu bāzu tehnoloģijas (vienkāršota versija), 32 akadēmiskās stundas
5. Tīmekļa 2.0 tehnoloģijas (papildināta versija), 36 akadēmiskās stundas
6. Grāmatvedības pamati, izmantojot atvērtā koda grāmatvedības programmu Gnucash, 82 akadēmiskās stundas

Kursi notiks Ogrē, sākot ar 2011. gada janvāri, ESF un Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) projekta “Mūžizglītības pasākumi nodarbinātām personām” ietvaros. NVA sedz kursu izmaksas, ja:
1. esat vecāks par 25 gadiem,
2. esat darba attiecībās vai pašnodarbināta persona,
3. 12 mēnešus neesat mācījies.

Informācija un pieteikšanās pa tālruni 29215073 vai e-pastu: ieva.vitolina@gmail.com
Pārsūtiet šo ziņu saviem draugiem!

Projektu ir atstājuši:

Christoph Noack – “Product Development Representative”.

Florian Effenberger – mārketinga daļas vadītājs.

Thorsten Behrens – viens no grafiskās apakšsistēmas izstrādes vadītājiem.

Charles-H. Schulz – lokalizācijas projektu vadītājs.

Avots: www.opennet.ru

Ziņu par skumju es nenosauktu, jo, pateicoties Oracle darbībai, LibreOffice ir stiprinājusi savas rindas. Iespējams tieši LibreOffice kļūs par nākamo atvērto biroja programmatūras standartu un kvalificēti speciālisti ar pieredzi to tikai veicinās.

Neskatoties uz organizācijas neseno izveidi, tā paspējusi iegūt Canonical, Google, Novell, RedHat, GNOME Foundation atbalstu. Canonical dibinātājs Mark Shuttleworth ir nācis klajā ar paziņojumu, ka turpmākajās Ubuntu versijās LibreOffice varētu tikt iekļauta kā noklusētā biroja programmatūra. Viņš ir uzsvēris, ka brīva un funkcionāli bagāta biroja programmatūra ir kritiska svarīga darbstacijas sastāvdaļa. Diemžēl OpenOffice šim kritērijam vairs īsti neatbilsts. Sevišķi tas pamanāms pēc OpenOffice zīmola nonākšanas kompānijas Oracle rīcībā.

Daži (netestēti) varianti, kā uz Ubuntu uzstādīt LibreOffice: blog.worldlabel.com, ubuntuforums.org

Avots: www.techdrivein.com

Ļoti ceru, ka “The Document Foundation” spēs LibreOffice uzturēta atbilstošā līmenī un šī programmatūra būs brīvi izmantojama.

Kādi jaunumi? Nu protams tas, ka tagad ir saskarne Latviešu valodā. Oficiāli, pagaidām, tikai Windows lietotājiem, jo man nebija iespējas notestēt uz citām sistēmām. Citu sistēmu lietotāji var lietot netestētās pakas.

Windows valodas paka šeit. Netestētās pakas šeit. Uzliekam un iestatījumos nomainam valodu uz Latviešu.

Un jā, diemžēl, datuma formāti Calcā vēl joprojām gļukaini, šajā versijā labojumus neizdevās iedabūt.

extropy.wordpress.com

Avots: www.opennet.ru

Vēlme nopelnīt $ dara savu… No otras puses iespējams Oracle šādi mēģina palielināt OpenOffice lietotāju skaitu. Kā zināms, tad OpenOffice diezgan labi tiek galā ar MS Office 2003 un 2007 dokumentu atvēršanu un saglabāšanu.  Metode skarba, bet iespējams būs efektīva…

Šis materiāls var noderēt gan iesācējam, gan IT speciālistam. Dažreiz der papildīt testus un izdarīt secinājums par savām patiesajām zināšanām…

nixp.ru

Raksts krievu valodā